Kantātes „Aizvestajiem" tekstā komponists izmantojis gan Leonīda Breikša dzeju, ko izdziedās solisti, gan fragmentus no Svētajiem rakstiem – rekviēma un psalmiem, kurus izdziedās koris. Par kantātes tekstu I. Mežaraups saka: „Leonīdam Breikšam ir bagātīgs garīgu dzejoļu klāsts un, tā kā viņš pats gāja bojā traģiskos apstākļos izsūtījumā Sibīrijā, tieši viņa teksti, kopā ar Bībeles tekstiem, manuprāt, ir ļoti piemēroti skaņdarbam piemiņas dienai."
Dzejnieku Leonīdu Breikšu apcietināja un izsūtīja 1941. gadā. Politieslodzītais Mārtiņš Bisters, atceroties ieslodzījuma laiku Astrahaņas cietumā raksta: „Izmeklēšanas cietumā pavadītās dienas kopā ar Leonīdu Breikšu bija gaišākais posms visā manā nebrīves laikā. Gandrīz ik rītu pēc celšanās signāla Leonīds kameras biedriem norunāja naktī sacerētu dzejoli. Bieži tie bija gari dzejojumi. Tajos nebija pesimisma, tikai neizsakāma dzimtenes mīlestība, ticība Dieva visvarenībai, Latvijas nākotnei, uzticība savai ceļos nospiestajai tautai." M. Bisters kopā ar L. Breikšu no Astrahaņas cietuma tika pārvesti uz Saratovas cietumu. Šeit abu ieslodzīto ceļi šķīrās. Precīzu ziņu kur un kad miris izcilais dzejnieks nav. Diemžēl līdz ar Leonīda Breikša nāvi nebūtībā aizgāja visi viņa nebrīvē radītie dzejoļi (Leonīds Breikšs. Dzīve un darbi/ I sējums. Sast. I. Bērsons, M. Bisters, 1998).
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas koncertā „Aizvestajiem" skanēs arī Leona Amoliņa kompozīcija „Ziemas dārzi" (2006), kas Rīgas Doma velvēs ieskandinās emocijas un atmiņas par tuviniekiem, kuri pirms 70 gadiem tika izsūtīti uz Sibīriju. Savukārt britu komponista Martina Ellerbija kompozīcija „Dona nobis pacem" (1995) veltīta Otrā pasaules kara beigu 50. gadadienas atcerei.
Ieeja 14. jūnija koncertā ar bezmaksas ielūgumiem, kas no 6. jūnija ir pieejami Rīgas Doma kasē.