Nevar teikt, ka Iļja Lagutenko uzstājas Latvijā reti, tomēr tas nav tik bieži, kā mums gribētos. Lai gan ar Rīgu viņu saista daudz kas: šeit viņš uzņem savus labākos, savdabīgākos klipus, šeit notiek viņa konceptuālākie koncerti, šeit viņam ir pieder privātīpašumi apartamentu izskatā un, galu galā, šeit viņam ir bizness... Saskaņā ar interneta datiem, Lagutenko ir kāda Rīgas viesnīcu tīkla līdzīpašnieks. Vai tālab mēs varam viņam ko pārmest? Drīzāk pretēji – tā šis mazliet trakais ģēnijs kļūst mums tuvāks. Savā ziņā viņu var dēvēt par Latvijas goda iedzīvotāju, Tālo Austrumu baltieti. Viņš pilnībā atbilst Rīgas garam – nav liels, toties intriģējošs un mistiski aizraujošs...
Šā vai tā „slēpto jēgu žonglētājs" atkal ierodas Rīgā, lai parādītu ko īpašu, par ko mēs, gluži kā savulaik kāds Broņevoja varonis, izsakām viņam sirsnīgu pateicību.
Grupas „Mumij Troll" iespaidīgais koncerts notiks 14. jūlijā Dzintaru koncertzālē vērienīgā festivāla „Mūzika un kino" ietvaros. Šoreiz skatītāju priekšā stāsies pavisam cits Lagutenko – ar kinematogrāfijas piesitienu!
Leģendārajā Dzintaru koncertzālē grupa piedāvās īpašu programmu, kurā būs iekļautas dziesmas, kas skanējušas mākslas („Piter FM", „Dienas sardze", „Azazēls", „Grāmatu nolaupītāji", „Mīlestība un lielpilsēta") un animācijas filmās („Kungfu panda", „Nezinītis un Barabass"). Lai gan dziesmas ir ļoti dažādas, tās vieno izpildītāja velnišķīgā elegance un neizsmeļamā harizma.
2011. gada labākajai rokgrupai ir liela pieredze skaņu celiņu veidošanā, tāpēc visas koncertā skanošās dziesmas būs hiti. Tomēr reizēm uzmācas bažas, ka, maksimāli koncentrējot uzmanību tam, lai dziesma atbilstu filmas gaisotnei, mākslinieks var zaudēt savu unikālo stilu un izsmalcināto mūzikas izjūtu, kuras dēļ mēs viņu tik ļoti mīlam.
Par mūsdienu filmu muzikālo pavadījumu Iļja Lagutenko saka tā: „Spriežot pēc filmu aprites, kinematogrāfistiem visu vajag ātri, daudz un lēti. Lai izveidotu kvalitatīvu skaņu celiņu no jau gatava materiāla, ir nepieciešama gaumes izjūta un talants. Diemžēl, piemēram, daudzos „Pirmā Kanāla" projektos komercija ir ņēmusi virsroku pār radošo potenciālu.
Savā ziņā mūziķim vieglāk ir uzrakstīt pilnīgi jaunu pavadījumu, tomēr rezultāts ir atkarīgs ne tikai no autora dotībām, bet arī no daudzu citu faktoru virknes (režisora spējas „sadzirdēt" un paskaidrot, ko tieši viņam vajag, scenārija kvalitātes utt.).
Tā saucamā grāvējfilmas „titru" dziesma var kļūt par teicamu „propagandas" gabalu izpildītājam. Vēl lielāks efekts ir tad, ja iekļūstat kādā nebeidzamā TV seriālā,... lai gan tas mani saista krietni mazāk.
Kopš parādījies skaņu kino, vairs nav iespējams nošķirt filmu no tajā skanošajām dziesmām vai mūzikas. Nez, kāds būtu to liktenis, ja tajās neskanētu, piemēram, Marka Bernesa „Шаланды, полные кефали" vai Andreja Mironova „Остров невезения". Vai grupa „Bi-2" kļūtu slavena, ja nebūtu lempīgā „Brāļa 2"? Un otrādāk: vai „Brālis 2" gūtu panākumus, ja nebūtu „Bi-2"? Šķiet, uz šo jautājumu neviens nespēs atbildēt.
Sacerot mūzikas pavadījumu filmai, es necenšos pieturēties pie „Mumij Troll" raksturīgā skanējuma. Daudz interesantāk ir strādāt ar ne pārāk pazīstamām faktūrām, kas savukārt ir visai ambiciozs uzdevums. Pagaidām šāda iespēja man bijusi tikai neatkarīgajās mazbudžeta filmās, tomēr es droši varu apgalvot, ka visi šie projekti ir izdevušies."
Katrā ziņā tagad arī mums būs iespēja tikt skaidrībā, kam šajās dziesmās atvēlēta primārā vieta – „Mumij Troll" stilam vai mūsdienu kino gaisīgumam. Galvenais, nopērkot biļetes uz festivālu, mums būs iespēja par to pārliecināties pašu acīm. Lai gan tas varēja arī nenotikt, jo šī vasara grupai sākusies ne pārāk patīkami...
Maija beigās, atgriežoties no koncerta Kijevā, Šeremetjevo lidostā grupu piemeklēja nepatīkams atgadījums. Savā oficiālajā vietnē Lagutenko par to rakstīja: „Lidmašīnā atradās daži pasažieri „jautrā prātā", kas acīmredzot bija viesojušies Kijevā brīvdienu laikā. Mēs ļoti daudz ceļojam, tāpēc vienmēr izturamies pret šādiem cilvēkiem toleranti, lai gan viņi mēdz sagādāt daudz nepatīkamu brīžu gan aviokompānijas darbiniekiem, gan pārējiem pasažieriem, kas vēlas atpūsties. Iepriekšējā vakarā mums bija divi koncerti, tāpēc ļoti gribējās lidmašīnā mazliet pagulēt.
Skaņu operators Ļoša Bondarenko un basģitārists Jevgeņijs Zvidennijs atrada pie izejas mobilo telefonu un mēģināja noskaidrot, vai kāds to nav pazaudējis. Taču kāds vīrietis „labākajos gados" sāka apvainot Ļošu un metās viņam virsū ar dūrēm..."
Iznākums bija visai skumjš. Jevgēņiju hospitalizēja ar galvas traumu, bet kauslis aizbēga. Tiesa gan, runā, ka nu viņu meklē FDD. Savukārt grupai nācās pārtraukt savu koncertdarbību, līdz basģitārists pilnībā atlaba.
Tomēr, par laimi, pārtraukums nebija ilgs, un pēc nelielām brīvdienām „Mumij Troll" atkal ir atgriezušies uz skatuves. Tāpēc 14. jūlijā uzstāšanās Dzintaru koncertzālē festivāla „Mūzika un kino" ietvaros notiks un būs pārsteidzoša gan scenogrāfijas, gan jauna skanējuma ziņā.
Grupa, kas apgrieza kājām gaisā Krievijas rokmūziku, ir sagatavojusi festivāla viesiem daudz pārsteigumu. Taču tas nevienu nepārsteidz, jo, gadiem ejot, vienreizīgā parādība, kuru sauc „Mumij Troll", nekad nav apstājusies savos muzikālajos meklējumos, tādējādi kļūdama tikai labāka un interesantāka.
Biļetes iegādājamas "Biļešu Servisa" kasēs un www.bilesuserviss.lv.
Vairāk informācijas vietnē www.mffestival.com
