Kas būtu jāzina par Dživanu Gasparjanu?
83 gadus vecais Erevānas Konservatorijas profesors Dživans Gasparjans dzied un spēlē duduku – senu pūšamo instrumentu, kas pagatavots no aprikozes koka. Viņš ir viens no slavenākajiem armēņu mūziķiem, mūzikas pasaules dzīvā leģenda un četru UNESCO zelta medaļu ieguvējs (1959., 1962., 1973. un 1980. gadā). Savu koncerta turneju ietvaros viņš kopā ar nelielu orķestri vairākkārt ir apceļojis visu pasauli, izpildīdams armēņu tautas mūziku. Viņš ir sadarbojies ar daudziem izciliem mūziķiem: Andreasu Vollenveideru, Laionelu Ričiju, Pīteru Gebrielu, Hansu Cimmeru, Braienu Meju, Borisu Grebenščikovu, Irīnu Allegrovu, Vladimiru Presņakovu, Maiklu Bruku un Dereku Šerinjanu.
Ko pasaulē runā par Dživanu Gasparjanu?
„Gasparjans pārvērš ikvienu savu koncertu par aizraujošu, skumju, kaislīgu, nostalģisku un godbijību iedvesošu drāmu,"
John Pareles, New York Times
„Šī mūzika rada tik spēcīgu emocionālo saikni, ka jebkurš, pat sīkākais troksnis šķiet kā apvainojums uzticības pilnajām attiecībām, kas izveidojas starp mūziķi un publiku,"
Los Angeles Weekly
„Šis ir viens no skaistākajiem un apgarotākajiem ierakstiem, kādu jebkad esmu dzirdējis (I Will Not Be Sad In This World),"
Brian Eno
„Es vienmēr esmu gribējis rakstīt mūziku Dživanam Gasparjanam. Manuprāt, viņš ir viens no pārsteidzošākajiem mūziķiem pasaulē. Viņš rada vienreizīgu, savā ziņā unikālu skanējumu, kas uzreiz iekrīt atmiņā,"
Hanss Cimmers, filmas „Gladiators" mūzikas autors
Dživans Gasparjans ir dzimis 1928. gadā nelielā ciemā Solagā, netālu no Erevānas. Sešu gadu vecumā viņš paņēma rokās duduku un sāka intuitīvi to apgūt. 1948. gadā viņš kopā ar pašdarbības ansambli pirmo reizi uzstājas uz Lielā teātra skatuves PSRS mākslas meistaru skates ietvaros. Zālē atradās arī pats Staļins, kuru acīmredzot jaunā mūziķa spēle tā iespaidoja, ka pēc koncerta viņš paaicināja Dživanu pie sevis. Jauneklis ļoti nobijās, taču Staļins, labsirdīgi smaidīdams, uzdāvināja viņam zelta pulksteni. Sarkdams un bālēdams Dživans pieņēma dāvanu, kuru vēlāk kopā ar draugiem pārdeva, kad vairs nespēja izturēt badu.
1956. gadā duduka spēlētāju konkursā Dživans saņem savu pirmo prēmiju. 1959. gadā viņš pirmo reizi iegūst UNESCO IV Starptautiskā festivāla zelta medaļu. Otru zelta medaļu viņš saņem 1962.gadā, savukārt pēc trešās (1973) Armēnijas valdība piešķir viņam Armēnijas Tautas mākslinieka nosaukumu. 1980. gadā viņš saņem medaļu ceturto reizi.
1988. gadā Maskavā koncertē angļu mūziķis Braiens Īno (Brian Eno). Viņš nejauši izdzird Dživana duduka spēli un uzaicina viņu uz Londonu. Sākot ar šo brīdi, sākas jauns, starptautisks karjeras posts, kas nes Dživanam Gasparjanam pasaules slavu. Viņš izdod savu pirmo albumu "I will not be sad in this world", kurā ir iekļautas senas armēņu dziesmas un balādes, un veltī to Armēnijas zemestrīcē cietušajiem.
Armēnijā notiekošā apvērsuma laikā mūziķis ir spiests pamest dzimteni. Atgriezies atpakaļ, Dživans Gasparjans kļūst par Erevānas Konservatorijas profesoru. Tajā pašā laikā ierakstu kompānijā „Real World" sadarbībā ar Maiklu Bruku top albums „Black Rock" un aizsākas viņa ilglaicīgā sadarbība ar Pīteru Gebrielu, kurš raksta mūziku filmai „Kristus pēdējā kārdināšana"(„ The Last Temptation of Christ").
Dživans Gasparjans sāk koncertēt pa visu pasauli. Viņš uzstājas kopā ar kvartetu „Kronos" un Vīnes, Erevānas un Losandželosas simfoniskajiem orķestriem. Koncerti notiek gan Eiropā, gan Āzijā. Viņš uzstājas Ņujorkā un koncertē Losandželosā kopā ar vietējiem simfoniskajiem orķestriem. 1999. gadā viņš saraksta pavadījumu filmai „The Siege", bet 2000. gadā sāk sadarbību ar Hansu Cimmeru, kas veido mūzikas pavadījumu filmai „Gladiators". 2001. gadā balāde, no kuras tika atvasināta visa šīs filmas mūzika, nes Gasparjanam Zelta Globusa prēmiju.
Dživans Gaspatjans ir piedalījies daudzu filmu mūzikas pavadījuma veidošanā. To starpā ir „Krievu Dona", „Oņegins", „Krauklis", „The Siege", „Kalendārs" un „Doktors Živago".
2001. gada novembrī viņš sadarbojas ar Borisu Grebenščikovu albuma „Haosa māsa" tapšanā, un pirmo reizi grupas „Akvarium" skanējumā ievijas traģiski skumjā duduka melodija.
2002. gadā Vācijas pilsētā Esenē WOMEX festivāla laikā Dživans kļūst par prestižās „Womex Lifetime Achievement Award" prēmijas laureātu.
Gasparjana spēlēto mūziku vairs nevar saukt par tikai armēņu tautas melodijām. Brīnumainās duduka skaņas tagad var dzirdēt ne tikai tautas un garīgās mūzikas ietvaros, bet arī simfoniskajos skaņdarbos, džezā, rokā un pat mākslas filmu skaņu celiņos. Un šīs daudzās pārvērtības ir iespējis viens cilvēks – Dživans Gasparjans, duduka karalis vai vienkārši tēvocis Dživans, kā daudzi viņu mīļi dēvē.
Biļetes iegādājamas "Biļešu Servisa" kasēs un www.bilesuserviss.lv.
Vairāk informācijas: http://www.mffestival.lv
