Uzreiz pēc konkursa uzvarētāju paziņošanas trīs ievērojamas koncertaģentūras – Intermusica, Opus 3 Artists un Maskavas filharmonija uzsāka sarunas par laureātu koncertturneju organizēšanu ievērojamākajās Eiropas un pasaules koncertzālēs. Savukārt Latvijas klausītājiem būs unikāla iespēja dzirdēt godalgoto konkursa laureātu – vijolnieku Sergeju Dogadinu jau šajā vasarā – 7. augustā Dzintaru koncertzālē kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un pazīstamo zviedru diriģentu Ūla Rudneru.
Starptautiskais Pētera Čaikovska izpildītāju konkurss pēdējo 50 gadu laikā ir kļuvis par vienu no lielākajiem, prestižākajiem un nozīmīgākajiem klasiskās mūzikas izpildītāju konkursiem pasaulē. Tieši pateicoties uzvarai šajā nozīmīgajā konkursā, savas karjeras strauju izaugsmi sākuši tādi pasaulē zināmi mākslinieki kā pianists Grigorijs Sokolovs, vijolnieks Gidons Krēmers, čellists Dāvids Gerings un dziedātāja Jeļena Obrazcova. Starptautiskais Pētera Čaikovska izpildītāju konkurss notiek reizi četros gados. Pirmajā gadā (1958) konkursā bija iekļautas divas kategorijas – klavieres un vijole. Sākot ar otro konkursu, tika pievienots čells, bet trešais konkurss tika papildināts arī ar vokālo kategoriju.
Šogad XIV Starptautiskajā Pētera Čaikovska izpildītāju konkursā, kurš notika no 14. līdz 30. jūnijam Maskavā un Pēterburgā, piedalījās 122 jaunie mūziķi – 30 pianisti, 27 vijolnieki, 25 čellisti un 40 dziedoņi. Obligātos konkursa skaņdarbus īpaši šim notikumam bija sacerējuši Rodions Ščedrins, Džons Koriljano un Kšištofs Pendereckis. Savukār žūrijas darbā piedalījās tādi izcili māklinieki kā Vladimirs Atlantovs, Vladimirs Aškenazi, Kšištofs Pendereckis, Renāta Skoto, Feručo Furlaneto, Anne Sofija Mutere, Jeļena Obrazcova un Anna Ņetrebko. Pianistu konkursa žūrijas goda priekšsēdētājs bija Vens Klaiberns, bet vokālistu konkursa goda priekšsēdētājs – Plāsido Domingo. Konkursa priekšsēdētājs ir izcilais krievu diriģents Valērijs Gergijevs.
Sergejs Dogadins dzimis 1988. gadā atzītu mūziķu ģimenē. Sešu gadu vecumā viņš sāka apgūt vijoļspēli slavenā profesora Ļeva Ivaščenko vadībā. Šobrīd Sergejs studē Pēterburgas konservatorijā, profesora Pāvela Popova klasē. Dogadins ir deviņu starptautisku konkursu uzvarētājs, tostarp viņš ieguvis Grand Prix, Pirmo vietu un Īpašo žūrijas balvu Andrea Poastačīni Starptautiskajā vijolnieku konkursā Fermo (Itālija, 2002) un Pirmo vietu Nikolo Paganīni Starptautiskajā vijolnieku konkursā Maskavā (Krievija, 2005). Viņš ir Krievijas Kultūras ministrijas, fonda „Jaunie vārdi" un Konstantīna Orbeljana Starptautiskā kultūras apmaiņas fonda stipendiāts, kā arī Jurija Temirkanova, Andreja Petrova, Pēterburgas gubernatora un Krievijas prezidenta prēmiju laureāts.
Sergejs Dogadins uzstājies tādās ievērojamās pasaules koncertzālēs kā Berlīnes filharmonija, Minhenes Herkulessaal, Štutgartes Liederhalle, Amsterdamas Concertgebouw un Muziekgebouw, Madrides Palacio de congresos, Frankfurtes Alte Oper, Maskavas konservatorijas Lielā zāle, Čaikovska koncertzāle Maskavā, Pēterburgas filharmonijas Lielā zāle un Marijas teātra koncertzāle, sadarbojoties ar Londonas orķestri Philharmonia, Londonas Karalisko filharmonisko orķestri, Berlīnes simfonisko orķestri, Budapeštas simfonisko orķestri, Ziemeļvalstu simfonisko orķestri, Minhenes kamerorķestri, Štutgartes kamerorķestri, Taipejas filharmonisko orķestri, Krievijas Nacionālo filharmonisko orķestri, Marijas teātra orķestri, Pēterburgas filharmonisko orķestri, Maskavas filharmonisko orķestri, Latvijas un Igaunijas Nacionālajiem simfoniskajiem orķestriem, Krievijas Valsts simfonisko orķestri, kā arī citiem pasaules un Krievijas orķestriem. Dogadins strādājis ar daudziem prominentiem diriģentiem, tostarp Vladimiru Aškenazi, Vladimiru Spivakovu, Juriju Simonovu, Marku Gorenšteinu, Aleksandru Dmitrijevu, Nikolaju Aleksejevu, Aleksandru Rudinu, Vladislavu un Aleksandru Černušenko, Sauļu Sondecki, Vladimiru Altšuleru, Leo Krēmeru, Sergeju Rolduginu, Vasiliju Petrenko, Anu Tali, Robertu Troriju, Fabio Mastrandželo, Muhaju Tangu, Dmitriju Lisu, Mihalu Ņesteroviču, Kristianu Simonisu un daudziem citiem.
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO), turpinot ikgadējo tradīciju, aicina klausītājus 7. augustā doties uz Dzintaru koncertzāli Jūrmalā, lai skaistā vasaras vakarā izbaudītu brīnišķīgu klasiskās mūzikas programmu. Koncerta aizraujošo programmu veido Ludviga van Bēthovena Trešā uvertīra „Leonora", kas tiek uzskatīta par izcilāko un vērienīgāko no četrām operai „Fidelio" sarakstītajām uvertīrām, Žana Sibeliusa vienīgais koncertžanra darbs – ārkārtīgi virtuozais un mūzikas valodas ziņā oriģinālais Vijoļkoncerts, kā arī angļu komponista Edvarda Elgāra noslēpumainie portretējumi Variācijās „Enigma".
Publicitātes foto, Sergejs Dogadins