- Gada laikā jūs dzīvojat dažādās pasaules vietās: no Londonas un Ibizas Eiropā līdz Amerikai. Kur ir Jūsu dzimtā puse un kur pavadāt lielāko daļu sava laika?
- Vispār esmu no vietas netālu no Birmingemas, šobrīd pārsvarā dzīvoju Londonas ziemeļos, kā arī daudz laika pavadu Ibizā: sešus mēnešus gadā, nu jau vairāku gadu garumā. Vairāk nekā gadu atpakaļ es pilnībā pārcēlos uz Ibizu, tomēr vēlāk pārcēlos uz Losandželosu, no kurienes atlidoju šurp uz vasaras laiku un kurp došos pēc sezonas beigām. Tā kā es dzīvoju visur.
- Attiecībā uz Ameriku, daudzi elektronikas producenti no turienes ir aizbraukuši uz Eiropu pēdējo piecu un vairāk gadu laikā. Kas liek Jums pavadīt tur tik daudz laika?
- Mans pastāvīgais studijas partneris Džeims Domens dzīvo Losandželosā, tā kā mana galvenā studija ir tieši tur. Daudz materiāla piedaloties dziesmu autoriem taisām kopā, pie tam ļoti liels daudzums labāko dziesmu rakstītāju dzīvo Losandželosā un tas ir ļoti ērti. Nu, un tur katru dienu spīd saule atšķirībā no Anglijas. (Smejas)
- Jūs savā radio šovā spēlējat diezgan undergroundīgu mūziku un piedalāties dažādos mūzikas projektos: no komerciāli virzītā Doman & Gooding līdz undergroundīgajam The Machine un chilloutīgajam Gooding & Coco. Kā Jums izdodas tik oriģināli pārslēgties no stila uz stilu?
- Es nezinu... Kad es augu, man patika Jazz-Funk mūzika, tāpat man patika agrīnais House. Un klausoties tādus cilvēkus kā Jose Padilla Ibizā, es pievienojos vairāk chillout skaņām. Kad strādāju Cafe Mambo, 10 gadu garumā man bija jāspēlē filmu skaņu celiņi, chillout un melodijas saulrieta pavadīšanai, pēc tam nedaudz house, disko un funk. Es radu labu mūziku un ne tik. Ja Doman & Gooding acīmredzami skan komerciāli, tad Machine ir vairāk underground, bet tas ko es daru No Logo statusā ar Afterlife vai Krisu Koko ir vairāk relaksējošs. Man vienkārši patīk laba mūzika. Laba tā arī ir laba, es to nedalu pēc stiliem.
- Vai atceraties pirmo house ierakstu, kas Jūs stipri ietekmēja?
- Jā, man bija 12 gadi un mana vecākā māsa iedeva man kaseti ar Pita Tonga izlases „The House Sound of Chicago vol1" ierakstu, tas bija 1986.gads. Un ieraksts, kuru es toreiz iegaumēju bija melodija - Mr.Fingers „Can You Feel It". Pirms tam man patika rokmūzika – Bon Jovi, Def Leppard un citas savādas lietas, bet kad izdzirdēju šo – tas bija kas pavisam cits, kas mani satrieca....
- Jā, Mr.Fingers varēja izmainīt apziņu...
- Patiešām varēja!
- Šobrīd modē ir atgriezusies disko-semplu izmantošana house mūzikā, un Jūsu treks – „Runnin" ir labs piemērs. Vai plānojat vēl kaut ko šajā virzienā?
- Strādāt ar sempliem vienmēr ir jautri, tā bija arī ar „Runnin". Lielāko daļu pēdējo ierakstu mēs saceram paši, bet ir arī viena liela jauna melodija, kuru šobrīd attīsta un spēlē BBC radio 1 Anglijā, ar nosaukumu „Hooke on You". Tās pamatā ir mazāk pazīstama dziesma, kā gadījumā ar „Runnin", tomēr tā ir ļoti laba! Tā kā šis ir vēl viens līdzīgs gājiens. Bet lielākā daļa no tā ko mēs darām ir oriģinālas melodijas un dziesmas.
- Kas pašlaik atrodas ražošanā studijā?
- Džeims uz dažām nedēļām ir atlidojis no Losandželosas darbam studijā, mēs producējam māksliniekus, kuri pārstāv tādas milzīgas ierakstu kompānijas kā Universal un EMI. Strādājam pie Doman & Gooding jaunajiem ierakstiem, materiālu priekš Machine, nedaudz no visa kā. Pagājušajā naktī, piemēram, ierakstīju dažus chillout trekus un turpinu darbu ar tiem.
- Dance Box skan arī Ukrainā, pastāstiem klausītājiem no turienes vai esat bijis Kazantipā?
- Īstenībā, Ukrainā pirmos reizi es spēlēju divas nedēļas atpakaļ, tas bija klubs Ibiza Odesā, ļoti laba vieta. Es taisījos uz Kazantipu, bet par cik pavadīšu visu augustu Ibizā, tad nesanāk turp aizbraukt. Bet Ukraina ir vieta, kur es labprāt uzspēlētu vēlreiz.
- Paldies par sarunu.