Flashlight konkursa uzvarētāju „Rebel Riot" un „The Snips" albumi ir izdoti. Kā tu vērtē šos ierakstus?
Tie ir labi albumi, un grupas tiks tālu. Kopš darbības sākšanas viņi ir ļoti auguši. Manuprāt, „Rebel Riot" ir labākā šī brīža latviešu rokgrupa. Tagad mēs rakstām „Acid Rain" albumu, bet nākamie būs „Black Apple Market". Ir vajadzīgs laiks, lai ar šiem džekiem radītu albumu, ir vajadzīgi divi gadi!
Vai vari pastāstīt ko vairāk par „The Most Expensive Band in the World"?
Šajā nedēļā filma „The Most Expensive Band in the World" ir pabeigta, nākamajā nedēļā tiks palaista tās reklāma. Katru nedēļu tiks izlaista pa vienai „The Starlights Searchers" dziesmai, līdz mēneša laikā būs pieejama visa filma. Tā stāsta par visdārgāko pasaules grupu, kura mēģina izdomāt, kā, spēlējot rokenrolu, var nopelnīt vairāk naudas. Viņi paceļ biļešu cenu, ļaujot tikai oligarhiem būt viņu koncertā.
Izklausās pēc ironijas par šī brīža valstisko situāciju.
Nē, tas ir par faktu, ka mūzika ir bizness. Es par to pajokoju. Man par koncertu daudz nemaksā, tāpēc ir grūti likt cirkam kustēties uz priekšu. Tevi ir nepārtraukti jāspēlē. To es pēdējo gadu laikā neesmu daudz darījis, bet tagad esmu atpakaļ, atkal spēlēju!
Kāpēc pirms diviem gadiem Fontaine Festivāla ietvaros tava uzstāšanās tika maskēta aiz Irānas grupas nosaukuma?
Es gribēju atkal spēlēt basu, īstenībā es esmu basģitārists. Tas, iespējams, bija vissliktākais manas karjeras koncerts. Nedomāju, ka šo šovu kādreiz vēlreiz gribu spēlēt. Iespējams, bija pārāk daudz alkohola. Vīrs, kurš bija atbildīgs par bumbām (AL.: pirotehniku), tās visas palaida gaisā vienlaicīgi. Nebija iespējams elpot, es nemaz nedzirdēju sava basa skaņu. Tā es atstāju skatuvi pēc četrām vai piecām dziesmām.
Tavā pēdējā albumā „Evil Love" ir dziesmas par mīlestību. Kāpēc tās ir nelaimīgas?
Lai iegūtu īstu mīlestību, ir nepieciešama arī nelaimīga mīlestība. Tas nav skumji. Tās ir slepkavnieciskas balādes. Tās aizsākās sen, kad mēs ierakstījām piecas dziesmas. Tad es pārstāju spēlēt, atstāju dziesmas vienas. Vēlāk man labāk patika lēnās. Dziesmas ir stāsti, piemēram, dziesmā „Swimming in blood" viņš nogalina savu sievu, savu mīlestību, jo to pārlieku mīl. Nav citas iespējas. Viņa viņu nemīl, tāpēc viņam viņa ir jānogalina. Bet dziesma „ If I had enough of you" stāsta par sievu, kura vienmēr ved mājās netīrus mehāniķus, un viņš to vairāk nespēj izturēt. Vai albumā vispār ir mīlas dziesma?
Varbūt „Six Nights" ?
Jā, tā ir mīlas dziesma!
Aptuveni pirms deviņiem gadiem tev bija grupa „ Living Death".
Jā, tieši ar šo grupu es šovakar uzstāšos. Izņemot bundzienieku, jo Vilnis (Krieviņš) šodien nespēlēs.
Kāpēc tu maini savu grupu nosaukumus?
Man patīk mainīt nosaukumus, radīt jaunu logo. „The Starlight Searcher" ir labākais nosaukums kāds jebkad ir bijis manai grupai! Nevienam tāds nav, tāpēc man ir šī nosaukuma domēns. Runājot par „Living Death" – kad es atgriezos no štatiem, man nebija grupas. Man vajadzēja to šeit dibināt. Latvija ir ļoti maza, šādai mūzikai ir vajadzīga plašāka teritorija. Tu nospēlē piecus koncertus Latvijā un tu jau esi spēlējis visur! Manu pirmo grupu sauca „Fisher Fontaine band" – tas bija teātris, ļoti liels šovs ar aktieriem un kostīmiem. „Living Death" bija tuvu šim teātrim. „ Evil Love" ir vairāk mūzika nevis šovs. Arī šodien būs nedaudz kostīmu, neesmu tos nolicis malā. Lieli šovi ir ļoti dārgi, prasa daudz naudas un ir grūti šādi ilgstoši turpināt. Plānoju šī gada decembrī doties uz Vāciju, bet nākamajā gadā uz Skandināviju, prezentējot jauno disku un filmu. Nākamais gads būs ļoti aizņemts. Mēs pieturēsimies pie tā, kas ir reālistiski. Es atsākšu spēlēt, kā to darīju agrāk. Iespējams, došos uz Ņūorleānu.
Ļoti daudz muzikālu plānu, bet kā ar Fontaine klubu un viesnīcām?
Esmu cilvēks, kas aizsāk lietas. Es sāku un tad tās atdotu kādam citam. Man nepatīk vadīšana.
Kā tu komentētu tendences, kurās attīstās Fontaine Festival?
Fontaine Festival ir atradis savu pareizo vietu – veco Liepājas pilsētu. Pareizo laiku – vasaras beigas. Pagājušā gada festivāls ir, iespējams, labākais festivāls. Ir jāatceras, ka tas notiek pilsētā, tāpēc nav vajadzības gulēt teltī. Ir jāatrod pareizais līmenis. Mūsu festivālam tas ir 2000 līdz 3000 cilvēku. Šogad mums būs jaunas skatuves, katru gadu kāds jaunums. Fontaine Festival nekad nav bijis paredzēts kā liels festivāls. Mēs zaudējām daudz naudas gadā, kad uzstājās Džimijs Klifs. Festivāls izdzīvoja – piecus, sešus gadus. Mēs paliekam! Šogad mums būs daudz grupu. Cilvēki tās nezinās pēc nosaukumiem, bet šīs visas ir labas grupas. Man patīk iepazīstināt ar jaunām grupām. Cilvēki apmeklē festivālu labas mūzikas dēļ nevis dīvainu vārdu dēļ.
Runājot par jaunajiem, ko spēlē grupa „Faboulous Twins"?
Mēdzu spēlēt kopā ar dvīnēm. Viņas ir ļoti labas! Viņas spēlē vieglu un relaksējošu mūziku. Pirms diviem mēnešiem viņas spēlēja Fire Bar. Tas bija jauki! Viņas ir ļoti talantīgas, ir muzikāli dzirdīgu ausu īpašnieces.
Kas ir „ Spanish Jam Workshop"?
Tā ir jam (A.L.: improvizācijas) sesiju skola Barselonā ar ļoti augstu muzikālā izpildījuma līmeni. Kopā viņi ir 50 cilvēki. Viņu priekšnesumus Fontaine Festival ietvaros tiks ierakstīts, vēlāk būs pieejams DVD formātā. Viņi ieradīsies desmit dienas iepriekš, lai vadītu meistarklasi Liepājā, kuras laikā kopā ar vietējiem mūziķiem strādās pie dziesmām, kas tiks izpildītas festivālā.
Fontaine Festival tu uzstāsies ar The Beat Machine!
Jā, kopā ar Nilu Īli. Nākamajā nedēļā mēs sāksim trennēties. The Beat Machine iepriekš neesmu spēlējis kopā ar perkusionistu. Vai būs arī bass un ģitāra, cik daudz cilvēku tiks iesaistīts, to mēs vēl nezinām. Bet būs interesanti!
