Šķiet, visai negaidīti pašiem organizatoriem karstajā vasaras vakarā koncerts pulcēja lielu skaitu klausītāju. Tika meklēti papildus krēsli, kuri tika pārvērsti arvien jaunās pirmajās skatītāju rindās. Cenšoties atvēsinoties ar iegādātajām biļetēm un citiem pie rokas pieejamiem vēdināmiem priekšmetiem un malkojot kādu vēsu dzērienu, šķiet, lielākā daļa sanākušie jau zināja, ko tieši sagaidīt no jaunā džeza projekta. Patīkami draudzīgu un nedaudz pat intīmu atmosfēru sniedza tas, ka mūziķi neatradās uz skatuves paaugstinājuma, bet gan tieši tur, kur beidzās skatītāju rindas.
Par muzikālā projekta trumpi var uzskatīt tieši dažādās kultūras telpas, no kurām nāk tā dalībnieki. Laura Polence (vokāls) un Rūdolfs Macats (taustiņinstrumenti), kā noprotat, ir latvieši, bet līdz ar viņiem uzstājas basists Breno Viricimo (Brazīlija) un perkusionists Vernons Chatleins (Kurasao). Tādejādi, piemēram, pats pirmais skaņdarbs, kurš bija latviešu tautasdziesmas apdare, ieguva īpašu un negaidītu skanējumu, tam pievienojot afrikāņu ritmus. Lauras balss, kas brīžiem ieskanējās tā kā tas pienākas izpildot latviešu folkloru, gribētos teikt, ka pat suitu sievu cienīgi, un Verona perkusijas, kuras nenoliedzami skanēja afrikāņu ritmos sniedza mūzikai inovatīvu un svaigu skanējumu, kamēr Rūdolfa Macata improvizācijas un Brenco Vircimo bass lieliski noturēja džezam tik raksturīgās iezīmes.
Nez vai zīmīgi, kā nosmej Laura, ka programmā lielākoties iekļauti skaņdarbi no Brazīlijas. Šāda izvēle tiešām absolūti sasaucas ar apkārt valdošo karstumu. Grūti teikt, vai pareiza izvēle bijusi koncertu dalīt divās daļās, jo karstos vasaras vakaros, kad pilsētā norisinās vēl citi burvīgi pasākumi, daļa apmeklētāju izmantoja iespēju jau starplaikā doties meklēt citus piedzīvojumus, bet jāatzīst, ka karstajos apstākļos sniegt apmeklētājiem nelielu pauzīti, kuras laikā iziet ieelpot svaigu gaisu un tikt pie atsvaidzinošiem dzērieniem bija tieši laikā.
Pašlaik, kad šķiet, ka daļu Latvijas atkal ir pārņēmis ik vasaras džeza vilnis (līdz ar festivāla Saulkrasti Jazz 2011 pasākumiem), šīs noteikti ir viens no projektiem, kuru dzirdēt būtu vērts, kaut vai tāpēc, lai pārliecinātos, ka arī džezā ir iespējams iekodēt latviešu kultūras daļiņas.
Laura Polence uz Nīderlandi pārcēlās pēc Rīgas Doma kora skolas kordiriģēšanas klases absolvēšanas. Līdz studijām Amsterdamā Laura galvenokārt koncentrējās uz akadēmisko un latviešu tautas mūziku, tagad pievērsusies dziedāšanai, spēlē kā tradicionālo, tā arī moderno džezu, Brazīlijas populāro mūziku un līdzās tam rada arī oriģinālkompozīcijas.
Grupa izveidojusies, dalībniekiem studējot džeza mūziku Amsterdamas Mākslu Augstskolā (Amsterdamse Hoogeschool voor de Kunsten).
