Koncerta aizraujošo programmu veido Ludviga van Bēthovena Trešā uvertīra „Leonora", kas tiek uzskatīta par izcilāko un vērienīgāko no četrām operai „Fidelio" sarakstītajām uvertīrām, Žana Sibeliusa vienīgais koncertžanra darbs – ārkārtīgi virtuozais un mūzikas valodas ziņā oriģinālais Vijoļkoncerts, kā arī angļu komponista Edvarda Elgāra noslēpumainie portretējumi Variācijās „Enigma".
30. jūnijā pēc divu nedēļu sīvas konkurences noslēdzās XIV starptautiskais Pētera Čaikovska izpildītāju konkurss, kurā par uzvarētājiem vijoles kategorijā tika atzīti Sergejs Dogadins (Krievija) un Itamars Zormans (Izrēla), kuri dalīja 1. un 2. vietu. Uzreiz pēc konkursa uzvarētāju paziņošanas trīs ievērojamas koncertaģentūras – Intermusica, Opus 3 Artists un Maskavas filharmonija - uzsāka sarunas par laureātu koncertturneju organizēšanu ievērojamākajās Eiropas un pasaules koncertzālēs. Savukārt Latvijas klausītājiem, pateicoties jau iepriekš noslēgtajam līgumam, būs unikāla iespēja dzirdēt godalgoto konkursa laureātu jau 7. augustā Dzintaru koncertzālē.
Starptautiskais Pētera Čaikovska izpildītāju konkurss pēdējo 50 gadu laikā ir kļuvis par vienu no lielākajiem, prestižākajiem un nozīmīgākajiem klasiskās mūzikas izpildītāju konkursiem pasaulē. Tieši pateicoties uzvarai šajā nozīmīgajā konkursā, savas karjeras strauju izaugsmi sākuši tādi pasaulē zināmi mākslinieki kā pianists Grigorijs Sokolovs, vijolnieks Gidons Krēmers, čellists Dāvids Geringas un dziedātāja Jeļena Obrascova. XIV starptautiskajā Pētera Čaikovska izpildītāju konkursā, kurš notika no 14. līdz 30 jūnijam Maskavā un Pēterburga, piedalījās 122 jaunie mūziķi – 30 pianisti, 27 vijolnieki, 25 čellisti un 40 dziedoņi. Obligātos konkursa skaņdarbus īpaši šim notikumam bija sacerējuši Rodions Ščedrins, Džons Koriljano un Kšištofs Pendereckis. Savukārt žūrijas darbā piedalījās tādi izcili māklinieki kā Vladimirs Atlantovs, Vladimirs Aškenazi, Kšištofs Pendereckis, Renāta Skoto, Feručo Furlaneto, Anne Sofija Mutere, Jeļena Obrazcova un Anna Ņetrebko u.c.. Pianistu konkursa žūrijas goda priekšsēdētājs bija Vens Klaiberns, bet vokālistu konkursa goda priekšsēdētājs - Plasido Domingo. Konkursa priekšsēdētājs ir izcilais krievu diriģents Valērijs Gergijevs.
Vijolnieks Sergejs Dogadins dzimis 1988. gadā atzītu mūziķu ģimenē. Sešu gadu vecumā viņš sāka apgūt vijoļspēli slavenā profesora Ļeva Ivaščenko vadībā. Šobrīd Sergejs studē Pēterburgas konservatorijā, profesora Pāvela Popova klasē. Dogadins ir deviņu starptautisku konkursu uzvarētājs, tostarp viņš ieguvis Grand Prix, Pirmo vietu un Īpašo žūrijas balvu Andrea Poastačīni Starptautiskajā vijolnieku konkursā Fermo (Itālija, 2002) un Pirmo vietu Nikolo Paganīni Starptautiskajā vijolnieku konkursā Maskavā (Krievija, 2005). Viņš ir Krievijas Kultūras ministrijas, fonda "Jaunie vārdi" un Konstantīna Orbeljana Starptautiskā kultūras apmaiņas fonda stipendiāts, kā arī Jurija Temirkanova, Andreja Petrova, Pēterburgas gubernatora un Krievijas prezidenta prēmiju laureāts.
Sergejs Dogadins uzstājies tādās ievērojamās pasaules koncertzālēs kā Berlīnes filharmonija, Minhenes Herkulessaal, Štutgartes Liederhalle, Amsterdamas Concertgebouw un Muziekgebouw, Madrides Palacio de congresos, Frankfurtes Alte Oper, Maskavas konservatorijas Lielā zāle, Čaikovska koncertzāle Maskavā, Pēterburgas filharmonijas Lielā zāle un Marijas teātra koncertzāle, sadarbojoties ar Londonas orķestri Philharmonia, Londonas Karalisko filharmonisko orķestri, Berlīnes simfonisko orķestri, Budapeštas simfonisko orķestri, Ziemeļvalstu simfonisko orķestri, Minhenes kamerorķestri, Štutgartes kamerorķestri, Taipejas filharmonisko orķestri, Krievijas Nacionālo filharmonisko orķestri, Marijas teātra orķestri, Pēterburgas filharmonisko orķestri, Maskavas filharmonisko orķestri, Latvijas un Igaunijas Nacionālajiem simfoniskajiem orķestriem, Krievijas Valsts simfonisko orķestri, kā arī citiem pasaules un Krievijas orķestriem. Dogadins strādājis ar daudziem prominentiem diriģentiem, tostarp Vladimiru Aškenazi, Vladimiru Spivakovu, Juriju Simonovu, Marku Gorenšteinu, Aleksandru Dmitrijevu, Nikolaju Aleksejevu, Aleksandru Rudinu, Vladislavu un Aleksandru Černušenko, Sauļu Sondecki, Vladimiru Altšuleru, Leo Krēmeru, Sergeju Rolduginu, Vasiliju Petrenko, Anu Tali, Robertu Troriju, Fabio Mastrandželo, Muhaju Tangu, Dmitriju Lisu, Mihalu Ņesteroviču, Kristianu Simonisu un daudziem citiem.
Zviedru izcelsmes diriģents Ūla Rudners savu muzikālo karjeru sācis kā spožs vijolnieks, par ko liecina viņa uzvara prestižajā Nikolo Paganīni Starptautiskajā vijolnieku konkursā Dženovā. Pēc tās viņš uzaicināts par leģendārā Šāndora Vēga asistentu un bijis arī orķestra Camerata Salzburg, Vīnes Tautas operas un Vīnes simfoniskā orķestra koncertmeistars. Tomēr pēdējo divdesmit gadu laikā maestro Rudnera stila izjūta apvienojumā ar viņa kaislīgajām interpretācijām padarījusi viņu par ļoti pieprasītu diriģentu.
1995. gadā mākslinieks dibinājis un vadījis orķestri Philharmonia Wien. No 2001. līdz 2003. gadam viņš bijis Tasmānijas simfoniskā orķestra galvenais diriģents un mākslinieciskais padomnieks. 2004. gadā viņš kļuva par jauno Haidna orķestra galveno diriģentu. Šobrīd Ūla Rudners ir Virtembergas filharmoniskā orķestra Roitlingenē galvenais diriģents.
Diriģents regulāri sadarbojies arī ar Londonas filharmonisko orķestri, Romas simfonisko orķestri, La Fenice operteātri Venēcijā, Honkongas filharmonisko orķestri, BBC simfonisko orķestri, Oslo filharmonisko orķestri, Frankfurtes Radio orķestri, Vācu filharmonisko kamerorķestri, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un Vīnes Johana Štrausa orķestri. Īpaši cieša sadarbība vairāk nekā 20 gadu garumā diriģentam izveidojusies ar dažādiem orķestriem Austrālijā, kā arī viņš ir plaši pazīstams Skandināvijas valstīs. Diriģenta tuvākajos plānos ietilpst Eiropas turneja ar Philharmonia Wien, koncerti ar Vīnes simfonisko orķestri, Haidna orķestri, Zalcburgas Mocarta orķestri, Štutgartes Radio orķestri, Turīnas RAI Nacionālo simfonisko orķestri, Tasmānijas simfonisko orķestri un Sidnejas simfonisko orķestri.
Koncerts „Klasika Dzintaros" notiks 7. augustā plkst. 18:00 Dzintaru koncertzālē, Jūrmalā.
www.lnso.lv
Publicitātes foto, Sergejs Dogadins
