„Astro’n’out” gada koncerts

Ienākot zālē, atklājas mazliet mulsinošs patukšums, nu, vismaz salīdzinoši ar citiem koncertiem. Tomēr pagaidām uz skatuves jau vēl viesi – „Dahling” no Igaunijas, un jāteic, pavisam neslikti vai pat gluži labi viņi spēlē, ja vien sanākušie no sākta gala negaidītu, ko citu.

Kāda stunda apkārt un tad jau uz skatuves kāpj viņi, kas pirms gada te prezentēja savu pirmo „bērnu” – albumu „Kuš, kuš”. Patiesībā, grūti aprakstīt emocijas, kas nav aprakstāmas, ar lakonisku „bija labi” vai šai izteikumā iestarpinātu „ļoti”, šķiet īsti nepietiks.

Izskan nu jau klasika „Nē gravitātei”, „Tanki”, „ Tici sev ” un jaunās kompozīcijas tiklab latviešu, kā angļu mēlē, līdz jaunajam albuma vēl gan mazliet jāpagaida, klajā tas nāks pavasarī, bet priecāties un baudīt šādu savlaicīgu dāvanu-atskaņojumu jau tas nekavē.

Kamēr virs galvas baisi rotē kameras garā metāla konstrukcija (nudien priecājos, ka neesmu centimetrus 10-15 garāka), radot ideālu noskaņu dziesmai „Tanki”, uz ekrāna piesaista uzmanību tīkama pievienotā vērtība dziesmām, sadarbībā ar Baltijas kino skolas audzēkņiem, daļai no dziesmām tapušas video versijas vai video papildinājumi. Tīkama kvalitāte un noskaņa. Arī gaismas kā jau ticis solīts labas.

Un starp kompozīcijām izskan veltījums – „tiem, kas pagājušo piektdien netika uz Laura Reinika koncertu...”, zālē atskan viltotas nopūtas. Bet velti, tā ir „Astro’n’out” kaverversija, kas pirms neilga laika izskanējusi „Cīņas klubā”, un klausoties viņu izpildījumu, prātā nenāk, ka Reiniks pie šīs dziesmas vispār klāt stāvējis.

„Jūs mums tīri labi patīkat,” secina Māra, tuvojoties koncerta noslēgumam. Taču tik pat labi ir skaidrs, ka koncerts beigties vēl nevar, populārākās „Astro’n’out” dziesmas nav izskanējušas, līdzās „Tici sev” tiek arī vēl pa kādam jaunumam un vai kādu var pārsteigt, ka noslēdz viņi pasākumu ar savu pirmo hitu un pie reizes arī veltījumu rajonam, kur atrodas „Sapņu fabrika”. Kad izskanējusi „Daļa Rīgas” uz skatuves, tā atbalsojas vēl un vēl klātesošo izpildīta, līdz kamēr nu jau patiesi viss.

Pūli, kas gaida savu kārtu pie izejas un mēteļu atgūšanas, kā sprīdīšus tālā ceļā vēl pavada fonā skanošais „Virs galvas mūžīgs piena ceļš”.

Atliek cerēt, ka „Astro’n’out” šos ziemas sākuma koncertus iedibinās kā tradīciju, lai nobeigumā varētu teikt – tiksimies pēc gada šai paša laikā un vietā.