Festivālu apmeklēšana Šveicē sākās jau pagājušajā vasarā, kad devos uz Rock'o'Arenes un „dzīvajā" redzēju vienu no manām mīļākajām grupām The Offspring. Toreiz pārsteidza, ka viena ciema vecpilsēta tiek norobežota gandrīz no visām pusēm, jo tās centrā – vecā amfiteātrī norisinās rokmūzikas festivāls. Pēc laba sākuma pagājušogad šovasar biju nolēmusi nedaudz vairāk iepazīt Šveices festivālu kultūru. Pavasarī uzzināju, ka vienā no populārākajiem Šveices festivāliem uz skatuves kāps Foo Fighters. Daudziem cilvēkiem ir tā saucamais „To do list before you die..." – saraksts ar lietām, ko vēlies izdarīt dzīves laikā. Manējā Foo Figthers koncerts bija ierakstīts jau sen, tāpēc, cītīgi sabīdot darba grafiku, guļot lielākoties pa ceļam vilcienā, tas tika īstenots, un festivālu vasara varēja sākties!
Pārsteigums bija viens – izrādās, ka Šveicē festivāli tiek lieliski atbalstīti no sabiedrisko transportu kompānijām, jo festivāla biļete lielākoties nodrošina 20%-100% atlaidi ceļošanai turp un atpakaļ no nakstmītnes vietas. Tā, piemēram, Greenfield festivāla biļetes cena ir apmēram 200chf (100Ls), bet ja tas nodrošina bezmaksas transportu, tad biļete liekas daudz lētāka par jebkuru „zvaigžņu koncertu" Latvijā, jo trīs dienu laikā uzstāsies vismaz piecas grupas, par kuru popularitāti šaubu nav.
Viens no lielākajiem vasaras festivāliem Greenfield norisinās Interlaken pilsētā, kuram atrasta perfekta vieta – vecs lidlauks, tādejādi nekādu dubļu pie skatuvēm un taisna virsma telts vietā! Ierodoties pusstundu pirms Flogging Molly uzstāšanās, pārsteidza fakts, ka tikt līdz pirmajai rindai ir ļoti viegli, un tā tas palika līdz pat vēlam vakaram, kad uzstājās System of a Down, Foo Figthers, Disturbed, Social Distortion un Volbeat. Tas bija atklājums par Šveices festivālu kultūru – kārtīgie Šveices pilsoņi klausās festivālu drusku pakustoties, bet nav ne vēsts no trakām panku dejām pirmajās simts rindās no skatuves! Latvijā, atceros, pat festivālā „Tabūns" bija brīdi jāpacīnās ar elkoņiem, lai tiktu tuvāk skatuvei nemaz nerunājot par Guano Apes vai citiem koncertiem. Citādi festivālā līdzīgi kā Latvijā būs iespēja lieliski paēst, piedalīties visādās smieklīgās atrakcijās un ballēties līdz rītam telšu pilsētiņā vai kādā no daudzajām bāru nojumēm. Turklāt, ja brīvdienas ir garākas par dažām festivāla dienām, Interlaken var izmēģināt visa veida trakus kalnu sporta veidus, tieši tāpēc tā tiek dēvēta par adrenalīna meklētāju pilsētu.
Bet līdztekus festivāliem ar vairāk nekā 20 000 apmeklētājiem sastopami daudzi tādi, kā Open Air Granichen festivāls. Festivāls ļoti atgādina kādreizējo „Trinstock", kur kāds no vietējiem uzņēmējiem atļauj karjera teritorijā celt skatuvi, cits zemnieks atvēl lauku stāvvietai, daudzi brīvprātīgie cītīgi strādā un vienlaicīgi bauda mūziku, bet uz skatuves kāpj tādas leģendas kā Bad Religion. Un nāk un nāk atpakaļ, jo pūlis viņus sauc! Tas salīdzinājumā ar citiem festivāliem Šveicē liekas netipiski. Varbūt vainojama Šveicei raksturīgā precizitāte, bet lielākoties pēc programmas paredzētajā laikā grupas beidz spēlēt un publika izklīst kā pēc teātra izrādes. Tomēr tas nemaina pozitīvās enerģijas lādiņu, ko sniedz kvalitatīvi koncerti lieliskā kompānijā. Tā, piemēram, Bad Religion uzstāšanās laikā katrs pūlī esošais jaunietis klusībā vēlējās līdzināties tiem „dullajiem čaļiem" uz skatuves, kas par spīti pāris sirmajiem matiem joprojām spēj parādīt tādu enerģiju, par kādu citi varētu tikai sapņot!
Neatkarīgi no festivāla apmeklētāju skaita Šveices festivāli būs lielisks ceļojuma galamērķis, kas dos iespēju iepazīt vietējo festivālu kultūru, baudot leģendāru grupu uzstāšanos vairāku dienu garumā uz sniegotu kalnu masīvu fona drošā un sakārtotā vidē.
Foto (c) Ieva Meļko