17. un 18. gs. Franču muzikālo estētiku noteica Versaļas pils izvirzītie noteikumi un karaļa muzikālā gaume.
Franču baroka mūzikas virtuozitāte slēpjas vissīkāko detaļu precīzā atskaņojumā. Mūziķi spēlē uz vēsturisko instrumentu kopijām, lietojot baroka laika kamertoni, savu izpildījumu cenšas tuvināt tā laika izpildīšanas manierei, kurā rakstīts atskaņojamais skaņdarbs. Klausītāji varēs dzirdēt blokflautas, baroka vijoles, klavesīna un divu baroka čellu skanējumu, to Latvijas koncertzālēs reti izdodas dzirdēt.
Franču baroka mūzikā liela nozīme ir žestu un dejas mākslas prasmei. Žestu māksla tika izmantota ne tikai uz skatuves, bet arī galma dzīves ikdienā. Galmā, žests kalpoja kā savstarpējās saziņas līdzeklis, katram žestam bija sava nozīme. Koncertā, ar uzskatāmiem piemēriem, nodemonstrēs kā mūzikā darbojas žestu valodas principi.
Franču baroka mūzikā parādās arī itāļu baroka mūzikas tendences, jo daudzi franču mūziķi tajā laikā dzīvoja un mācījās Itālijā. Koncertā, blokflautas izpildījumā, varēs dzirdēt itāļu komponista Giuseppe Sammartini skaņdarbus.
Baroka mūzikas orķestra, Collegium musicum Riga, solisti savas profesionālas prasmes ieguvuši Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Senās mūzikas klasē. Mūziķi savas prasmes papildinājuši dažādās senās mūzikas meistarklasēs, Eiropā un Latvijā. Baroka orķestri vada Māris Kupčs.