Koncertā piedalīsies mūziķi - Juris Žvikovs (klavieres), Svetlana Okuņa (vijole), Inga Sunepa (čells); Roberta Rubīna video projekcijas.
Juris Karlsons saka: "Trešā sonāte klavierēm jau sen tika solīta manam draugam mūzikā, izcilajam pianistam Jurim Žvikovam. Četrdaļīgā sonātes cikla iecere veidota pēc kontrastu principa. Skaņdarba dramaturģiju rosinājušas mūsdienu pasaules realitātes galējās izpausmes, kas robežojas gandrīz ar neprātu: naids – ilgas, nežēlība – sapņi, kari – vīzijas, nākotnes paredzējumi. Un šī dramatiskā karuseļa vidū – apmulsis cilvēks. Pats savas pasaules veidotājs...?"
Sonātes četrām daļām doti gan tradicionāli tempu apzīmējumi itāliski, gan nosaukumi latviski: "Laikmets", "Dvēsele", "Deja", "Liktens".
Amerikāņu avangardists Džordžs Anteils mēdza saukt sevi par "klasiskās mūzikas slikto zēnu". Viņa kaislība bija 20. gadsimta 20. gadu Parīzes publikas kaitināšana ar skaņdarbiem, kas skaniski atveido mehānisku ierīču darbošanos. Otrā vijolsonāte ir kontrastu pilna – vietumis tā atbalso Anteila iecienīto mehānismu trokšņus, vietumis zīmē košas kabarē ainas, savukārt noslēgums kā rotaļīgs rūķīšu karamaršs aizved pavisam pasakainās iztēles ainavās.
„Japāņu laikmetīgā romantiķa Toru Takemicu skaņdarbs "Orions" ir ļoti skaists, vietumis skrjabinisks, sapņains līdz bezgalībai," stāsta muzikologs Orests Silabriedis. „Te var runāt par futūrismu nevis industriālā, bet astronomiskā nozīmē – cilvēks mēģina pieskarties Visuma bezgalīgumam, mēģina aptvert zvaigžņu neaptveramo daudzumu un tos miljardus kilometru, kas vismaz pagaidām pieejami tikai mūsu skatienam, bet ne fiziskajai klātbūtnei. Piebildīsim, ka Orions ir viens no skaistākajiem ziemeļu nakts debesu zvaigznājiem, kura vizītkarte ir trīs līdzāsstāvošas zvaigznes, tā sauktā Oriona josta."
Nikolajs Roslavecs ir viena no interesantākajām un daudzpusīgākajām personībām krievu 20. gadsimta pirmās puses mūzikā – viņš draudzējās ar futūristiem, publicēja tekstus futūristu žurnālos, tomēr vienlaikus nebija šī radikālas pārmaiņas sološā grupējuma pārstāvis. Roslaveca mūziku ievērojami ietekmēja Skrjabina meklējumi harmoniju modernizēšanā, savukārt pēc Pirmā pasaules kara Roslaveca darbos parādījās neoklasicisma elementi, kas liek domāt par Stravinska iespaidu. Nikolajs Roslavecs Ceturto klavieru trio komponējis 1927. gadā.
Juris Žvikovs klavierspēli apguvis Jelgavas mūzikas skolā, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Luksemburgas konservatorijā, Pībodija konservatorijā Baltimorā. Viņa skolotāji bijuši Zigrīda Šillere, Jānis Lielmanis, Arnis Zandmanis, Teofils Biķis, Marko Krauss, Roberts Makdonalds. Juris Žvikovs ir vairāku starptautisku pianistu konkursu laureāts. Saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu 1994. Fulbraita stipendijas ieguvējs. Uzstājies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Sinfonietta Rīga, Liepājas simfonisko orķestri. Sniedzis solokoncertus Latvijā un citās valstīs. Piedalījies Gidona Krēmera festivālā Lokenhauzā. JVLMA docents. Sniedzis meistarklases Eiropas un ASV mūzikas augstskolās. Ieskaņojis Latvijas komponistu klaviermūzikas antoloģisku dubultalbumu.
Svetlana Okuņa absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) vijoles klasi pie profesora Voldemāra Šeļegova. No 1987. gada Svetlana Okuņa strādā Latvijas Nacionālās operas (LNO) orķestrī, kopš 1997. gada ir orķestra koncertmeistare. Sadarbojusies ar Radio estrādes orķestri, Latvijas filharmonijas kamerorķestri, piedalījusies LNO orķestra trio un kvartetos, strādājusi par koncertmeistari Liepājas simfoniskajā orķestrī un Igaunijas teātra Estonia orķestrī. Svetlana Okuņa saņēmusi a/s "Aldaris" gada balvu 1998 par īpašiem nopelniem operas un baleta mākslā.
Inga Sunepa ir Latvijas Nacionālās operas čellu grupas koncertmeistare un ilustratore (topošo pianistu koncertmeistaru kamermuzicēšanas klases māksliniece) Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur savulaik absolvējusi profesores Eleonoras Testeļecas klasi. Bieži piedalās dažādos kamermūzikas projektos. Koncertējusi Lietuvā, Igaunijā, Čehijā, Somijā, Dānijā un Kanādā. Vairāku starptautisku konkursu laureāte, a/s "Aldaris" gada balvas 1999 laureāte kā labākā LNO orķestra māksliniece.
Koncerta organizators VSIA „Latvijas Koncerti".
