Pirmais festivāla vakars vairāk bija atvēlēts deju mūzikai, no kuras klāsta lielākoties izcēlās tieši dubstep novirziens. Tā nu piektdienas nakti Tabakas rūpnīcā varēja nodēvēt par ballīšu nakti. Trešo un ceturto rūpnīcas stāvu jau sākot no deviņiem vakarā piepildīja galvenokārt dejojami ritmi, kurus brīžiem papildināja dažādas interesantas vizuālizācijas.
No pirmā vakara izpildītājiem īpaši gribētos atzīmēt pašmāju Dunian uzstāšanos, kura no tiesas pierādīja, ka arī Latvijas mūziķi ir spējīgi ne tikai likt sevī ieklausīties, bet radīt vēlmi arī izkustēties pie savdabīgajiem skaņu savienojumiem. Dunian uzstāšanos lieliski papildināja Dāvja Zelčāna radītais vizuālais materiāls. Galu galā uzstāšanās bija izdevusies ļoti stilīga!
Lielajā zālē pilnīgi droši masīvāko uzstāšanos sniedza Kind Midas Sound, kuriem, šķiet, savā varā izdevās pārņemt pilnīgi visu Tabakas rūpnīcu. Iedomājieties, tumšu telpu pilnu ar dūmiem, kuros spoguļojas blāvas gaismas un tik apdullinošu un skaļu mūzikas skanējumu, ka ēkas sienas un grīdas ik pa laikam ietrīcas līdz ar izskanējušajiem basiem, jūs neredzat, kas atrodas jums apkārt, un vienatnes sajūtu nedaudz kliedē vien tumšie, izplūdušie un miglainie cilvēku stāvi. Tieši tā tas bija „Skaņu meža" lielajā zālē ap trijiem naktī. Grupa, kuras skanējums tīri fiziski spēja satriekt.
Lai gan pirmā festivāla diena bija veltīta vieglākai mūzikai, tieši tad „Skaņu mežs" skanējuma ziņā piedzīvoja lielāko mūziķu dažādību, ļaujot klausītājiem baudīt gan jau iepriekš pieminēto dubstepu, gan mierīgāku un enerģiskāku elektronisko mūziku. Otrajā dienā šī dažādība, šķiet, kādā brīdī pazuda starp plašo mūziķu skaitu, kuri savos darbos izmanto trokšņus un dažādu frekvenču variācijas, kuras brīžiem šķiet pārāk monotonas, lai līdz galam uzrunātu jau iepriekšējās nakts apmeklētājus. Tie, kuriem sirdij tuvāka tieši video mākslas un mūzikas simbioze, mazajā zālē varēja baudīt latviešu laikmetīgās mūzikas „videoklipus", kā arī jau pasaulē atzītu režisoru, tādu kā Pīters Grīnevejs un Deivids Ličs, īsfilmas.
Tomēr arī otrajā festivāla vakarā lielajā zālē bija vērojamas vairākas interesantas uzstāšanās. Kokles dažādās iespējas savienojoties ar elektroniku pašā vakara iesākumā demonstrēja pašmāju Ieva Buša. Asociācijas ar Džārmuša „Mironi" radīja Svarte Greiner no Norvēģijas, kurš uz skatuves melnbaltos vizualizāciju fons ļāva elektriskajai ģitārai rezonasējot spēlēties ar neparastu skanējumu. Patīkamu dažādību otrās dienas programmai piešķīra Kammerfilmmer Kollektief no Vācijas, kuru džeza garā ieturētās improvizācijas izpelnījās lielu skatītāju atsaucību.
„Skaņu mežs" šogad pilnīgi noteikti iezīmējis dažādas interesantas tendences elektroniskās mūzikas un urbānās vides mijiedarbībā, atklājot klausītājiem aizvien jaunus muzikālos apvāršņus.
Foto (c) Ingus Bajārs
