Kara dabas pasaules pirmizrāde notika 2. septembrī Latvijas Nacionālajā operā. Nedēļu vēlāk ar milzīgiem panākumiem izrāde tika uzvesta jaunās mūzikas festivālā Ultima, Norvēģijā. Pavisam nesen Kara daba divās izrādēs bija skatāma Latvijas Nacionālajā operā jaunās mūzikas festivāla Arēna ietvaros. Nu, turpinot pasaules koncertzāļu apceļošanu, iestudējums devies uz Dāniju, kur 25. oktobrī tā būs skatāma Ārhausas koncertzālē, savukārt 27. un 28. oktobrī Odenses teātrī. Novembrī Kopenhāgenas Karaliskajā teātrī gaidāmas vēl divas Kara dabas izrādes, savukārt 2012. gadā iestudējumu plānots uzvest Zviedrijā, Vācijā un Francijā.
„Kara dabu ir iedvesmojusi Japānas kultūra un tās spēcīgās dzejas, popa, precizitātes un brutalitātes izpausmes. Tas atspoguļojas mūzikā, libretā, tērpos un vizuālajos risinājumos. Kara daba sakausē atšķirīgas muzikālās izteiksmes un stilus. Melni un balti mangas zīmējumi ir performances XL izmēra stāstnieki. Skaidras līnijas, izteiksmīgas figūras un vienkāršota izteiksme. Zīmējumi un žilbinoša gaisma" tā par iestudējumu režisore Kirstena Dēlholma. Latvijas skatītājiem režisore pazīstama kā opergleznas Operācija : Orfejs (2007) veidotāja.
Izrādes tapšanā piedalījās dramaturgs Villijs Flindts, kostīmu mākslinieks Henriks Vibskovs, mangas zīmējumu mākslinieks Hikaru Haijaši, diriģenti Kaspars Putniņš un Sigvards Kļava. Galvenajās lomās Latvijas Radio kora dziedātāji Ieva Ezeriete (Stāstniece), Aigars Reinis (Kareivis), Gundars Dziļums (Karotājs) un Ilze Bērziņa (Spiedze).
Kara dabu līdzproducējuši Latvijas Radio koris, Latvijas Nacionālā opera, Oslo mūsdienu mūzikas festivāls Ultima, Ārhausas koncertzāle, Dānijas Karaliskais teātris, Odenses teātris un kompānija Hotel Por Forma.
Hotel Pro Forma ir starptautiska performanču un instalāciju laboratorija. Tajā uztvere, perspektīva un pasaules motīvi tiek savienoti konceptuālā, vizuālā un muzikālā mākslas notikumā. Mākslinieciskais process ir izzinošs un starpdisciplinārs. Darba struktūra stingri balstās mūzikā, vizuālajā mākslā un arhitektūrā, tā ir brīva no tradicionālajām teātra struktūrām: stāstiem, tekstiem vai sižetiem. Hotel Pro Forma katram darbam tiek radītas eksperimentālas audiovizuālās, gaismas un skaņu tehnoloģijas, lai skatītājs redzētu, dzirdētu un izjustu ko jaunu. Kopš 1985. gada darbnīca Hotel Pro Forma vairāk nekā 30 valstīs producējusi vairāk nekā 50 dažādu darbu – no izstādēm līdz performancēm. Hotel Pro Forma mākslinieciskā vadītāja ir vizuālā māksliniece Kirstena Dēlholma.
Vairāk informācijas: http://www.radiokoris.lv un www.hotelproforma.dk
