Koncerta ideju jau šī gada maija beigās piedāvāja producents Georgs Stražnovs, kad iepazinās ar Maskavas jauno, talantīgo mūziķi Maksimu Novikovu. Tādā neparastā sastāvā uzstāties Doma velvēs un pēc tam ierakstīt koncertprogrammu CD – tam, pēc Georga Stražnova domām, vajadzētu kļūt par ievērojamu notikumu Rīgas kultūras dzīvē. Koncertprogramma tika gatavota piecus mēnešus. Tas būs "pasaules pirmizrādes" vakars. Jevgēņija Ļisicina ir speciāli aranžējusi ievērojamus Baha skaņdarbus altam ar ērģelēm. Viss vēsta par to, ka Rīgā gaidāms ievērojams mūzikas dzīves notikums, kas tiks iemūžināts CD. Koncerta programmā iekļauti tādi Baha šedevri kā tokāta un fūga re minorā, ārija (BWV-№82), ārija (BWV-№151), sestais "Brandenburgas concerts".
Šī muzikālā notikuma dalībnieku mērķis ir pievērst plašu Latvijas publikas uzmanību mūzikas klasikas šedevriem, atstāt par piemiņu nākošajām paaudzēm divu talantīgu mūsdienu mūziķu sniegumu. Mūziķu nākotnes plāni saistās ar virkni kompaktdisku ierakstīšanu, kas būs veltīti Doma baznīcas 800-gadei.
Koncerts iecerēts pirmajā "Аdventes" dienā – nozīmīgā laikā, kad pasaules kristieši nododas klusām pārdomām par aizvadīto gadu un gaidāmajiem gaišiem Ziemassvētkiem.
Visa Jevgēnijas Ļisicinas dzīve saistīta ar Doma baznīcu un tās ērģelēm. "Doma baznīca ir kā Rīgas seja. Tās mūri sevī slēpj visu ko runājuši un pārdzīvojuši cilvēki cauri gadsimtiem. Bet spēlēt uz ērģelēm ir tīrā bauda! Šis dievišķais instruments, apvieno akustisko, idejisko, emocionālo un filozofisko kopumu ar celtni kurā tās dzīvo," saka Jevgēnija.
Daudzus gadus viņa loloja sapni nospēlēt uz Doma ērģelēm visus Baha skaņdarbus ērģelēm vienā ciklā. Laika posmā no 1999. līdz 2001. gadam viņa īstenoja savas ieceres, izveidojot 17 koncertu ciklu, kas bija veltīts Baha 315 gadu jubilejai un Rīgas 800 gadei.
Ļisicinas repertuārs ir ļoti plašs: visi Baha ērģeļmūzikas skaņdarbi, M. Regera, S. Franka, F. Mendelsona, F. Lista, O. Mesiāna, J. Roibkes un mūsdienu latviešu komponistu skaņdarbi. Bet liekas, ka viņai ar to vēl nepietiek. Jevgēnija pati veido meistariskus aranžējumus ērģelēm. Māksliniece var lepoties: viņas Vivaldi «Gadalaiki» aranžējums, kuru viņa vairākkārt atskaņojusi turnejās Itālijā, guva neizmērojamu atzinību un kļuva par ievērojamu kultūras notikumu valstī. Viņa ir arī autore tādiem aranžējumiem kā A.Vivaldi «Gloria» (korim un ērģelēm), M.Musorgska «Ainiņām no izstādes» (ērģelēm un sitamajiem instrumentiem), A.Šnitkes «Senatnīgā svīta» (ērģelēm un sitamajiem instrumentiem), Baha «Muzikālā velte», kā arī Baha, Bēthovena, Pulenka un citu komponistu klavieru skaņdarbiem.
Jevgēnija Ļisicina ir Čurļoņa Starptautiskā ērģeļmūzikas konkursa laureāte 1968. gadā, Viļņā. Viņas daiļrades laikā ir izdotas ap divdesmit platēm un četri diski.
Mākslinieces pūrā ir pāri par tūkstoti koncertu gan Krievijā, gan Vācijā, Itālijā, Beļģijā, Francijā un Čehijā. Viņa ir vairākkārt uzstājusies dažādos starptautiskos ērģeļmūzikas festivālos.
Maksims Novikovs ir krievu izpildītājskolas uzlecoša zvaigzne. Viņš ir profesora Jurija Bašmeta skolnieks, Čaikovska vārdā nosauktās Maskavas Valsts konservatorijas absolvents. Būdams vēl students, Maksims sevi apliecināja jau kā nobriedis, izcils un talantīgs izpildītājs. Mūsdienās, tādi ievērojami komponisti kā Vače Šarafjans, Eduards Airapetjans, Pāvels Karmanovs ir veltījuši savas brīnišķīgās kompozīcijas altam tieši Maksimam.
Maksims Novikovs veiksmīgi uzstājas kā solists kopā ar orķestri un kameransambli. Mūziķis ir biežs viesis uz Berlīnes, Briseles, Bāzeles, Pekinas, Maskavas, Erevānas un Honkongas koncertskatuvēm.
Maksims Novilkovs kā solists ir uzstājies ar Charlemagne Orchestra for Europe (Beļģija), Shenzhen Symphony Orchestra (Ķīna), Krievijas, Izraēlas un Eiropas simfoniskajiem un kamerorķestriem.
Īpaši pieprasītas ir Maksima Novikova meistarklases, kuras viņš ne reizi vien ir vadījis dažādās valstīs. Maksims Novikovs spēlē uz Enriko Čeruti darināta, brīnišķīga instrumenta.
Georgs Stražnovs ir viens no reklāmas un PR veterāniem Latvijā. Viņš sāka profesionāli strādāt reklāmas jomā vēl padomju laikos. Viņa veidotās reklāmas pirmo reizi tika demonstrētas Kannu festivālā jau 80. gados. Neatkarīgās Latvijas laikā viņš izveidoja pirmo privāto reklāmas aģentūru "Balt Priors". Viņš pirmais, pēc ilgāka laika, 1993. gadā uzaicināja Rīgā uzstāties "Romāna Viktjuka teātri". Pēc tam sekoja daudzi citi projekti – Latvijas Nacionālās operas atklāšana pēc rekonstrukcijas, "Maijas Pļiseckas 75 gadu jubileja", amerikāņu baleta un modernās dejas grupas "Pol Tailor-2" un Dženifera Millera "The Works" uzstāšanās, izrāde "Black Over Red", kopā ar "Criptic Theater" UK un Britu padomes atbalstu, kā arī daudzi citi. 18 gadus viņš vadīja izstāžu darbību Kinogalerijā un sniedza konsultācijas privātiem kolekcionāriem. Viņš uzskata, ka visīsākais ceļš uz atpazīstamību ir mākslas atbalstīšana. 2005. gadā, pēc izdevniecības "Меrkurijs Lаt" pasūtījuma, pēc paša gūtās pieredzes, uzrakstīja mācību grāmatu uzņēmējiem "Reklāma reālā biznesā". Lasa lekcijas par praktisko reklāmu un PR dažādās Rīgas mācību iestādēs. Viņu saista lieli projekti, kas dod ievērojamu ieguldījumu Latvijas kultūras dzīvē.
Šis projekts ir kā priekšvēstnesis Doma ērģeļu jubilejai, kam jākļūst par nenoliedzamu šedevru koncertu virknē. Koncerta ieraksts CD atspoguļos unikālo programmu, pie kuras dažādi mākslinieki strādājuši vairāk kā pus gadu, izveidojot oriģinālus aranžējumus un skaņdarbus, kas kļūs par neatņemamu sastāvdaļu visiem mūzikas cienītājiem un paliks mūzikas kultūras vēsturē.