Arņa Zandmaņa solo koncerts uzrunā publiku no vairākiem aspektiem. Vispirms notikumu veido fakts, ka tiek piedāvāta iespēja dzirdēt ievērojamā pianista, reti koncertējošā profesora Arņa Zandmaņa klavierspēli. Ievērību pelna arī Jonana Sebastiāna Baha cikla Labi temperēts klavīrs 12 prelūdiju un fūgu atskaņojums vienā koncertā. Taču līdztekus tas ir arī profesora Zandmaņa un visas JVLMA Klavieru katedras sirsnības un cieņas apliecinājums savas bijušās kolēģes, izcilās pedagoģes un vienkārši drauga – profesores Ilzes Graubiņas piemiņai. 8. novembrī viņa svinētu 70. gadu jubileju.
Biļetes nopērkamas Biļešu Paradīzes kasēs, www.bilesuparadize.lv vai stundu pirms koncerta norises vietā. Biļešu cena Ls 3; pensionāriem, studentiem un skolēniem, uzrādot apliecības – Ls 1.
Profesors Arnis Zandmanis ar klavierspēli sācis nodarboties agrā bērnībā. Mācījies Emīla Dārziņa mūzikas skolā pedagoģes Jutas Daugules klavieru klasē. Pēc skolas beigšanas turpinājis mācības Maskavas Valsts konservatorijā / prof. Jakova Fliera klase/. Studiju laikā ar panākumiem piedalījies L.van Bēthovena konkursā Vīnē, pēc kura aktīvi koncertējis gan Latvijā, gan aiz tās robežām. Pēc asistentūras beigšanas Maskavas konservatorijā Arnis Zandmanis uzsācis pedagoģisko darbu Latvijas Valsts konservatorijā /tagad Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā/. Izcilā profesora klasi absolvējuši vairāk kā 60 studentu, to skaitā spoži pianisti, starptautisko konkursu laureāti Juris Kalnciems, Sana Villeruša, Ināra Zandmane, Juris Žvikovs, Jānis Zilbers, Dzintra Erliha, Agnese Egliņa, Linda Leine u.c. Arnis Zandmanis regulāri piedalās dažādu starptautisko konkursu žūriju darbā.
Izcilā latviešu pianiste profesore Ilze Graubiņa - ievērojamā latviešu komponista un folklorista Jēkaba Graubiņa un pianistes, klavieru pedagoģes Ērikas Graubiņas atvase. Klavierspēli apguvusi Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā (D. Braunas un Ņ. Biņatjanas klase). Jau skolas gados talantīgā pianiste aktīvi koncertējusi Latvijā, Maskavā un Viļņā. Absolvējusi skolu ar izcilību, I. Graubiņa studijas turpinājusi P. Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijā (prof. Ā. Šackesa un J. Fliera klase). Vēl studiju gados profesors Jakovs Fliers novērtējis savu talantīgo studenti šādi: "Es viņā augstu vērtēju dziļi radošo attieksmi pret mūziku. Viņa ir īsteni meklējošs mākslinieks. Viņas talantā visvairāk apbur saskaņotība, kāda sevišķa plastika... Ar visu dvēseli es ticu viņas spīdošajai nākotnei". Tā arī notika, Ilze Graubiņa kļuva par Vena Klaiberna I starptautiskā pianistu konkursa Fort-Vortā (Teksasa, ASV) diplomandi (1962), un pavisam drīz J. S. Baha II starptautiskā pianistu konkursā Leipcigā, Vācijā izcīnīja I vietu un Zelta medaļu (1964). Uzvara J. S. Baha konkursā māksliniecei pavēra plašas koncertēšanas iespējas. Pianiste muzicējusi dažādos festivālos Krievijā, Lietuvā, Vācijā, Bulgārijā, Čehijā, bijušajā Dienvidslāvijā, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas koncertējusi Kanādā, Francijā, Itālijā, Spānijā, Šveicē. Ilze Graubiņa spēlējusi kopā ar izciliem diriģentiem G. Roždestvenski, K. Kondrašinu, K. Zanderlingu, D. Oistrahu, V. Sinaiski, L. Vīgneru, E. Tonu un citiem. Pianistes repertuārā bija ap 30 koncertu un solo programmas, kurās pārstāvēti visu mūzikas stilu nozīmīgākie klavierdarbi. Ilgus gadus profesore Ilze Graubiņa skoloja jaunos pianistus Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kā arī sniedza meistarkursus Latvijā, Spānijā un citās valstīs. Daudzi viņas audzēkņi ir guvuši godalgotas vietas dažādos starptautiskajos konkursos (Armands Ābols, Sandra Jalaņecka, Inese Klotiņa, Jekaterina Maļfanova, Baiba Ošiņa, Olga Prjadko u.c.). Mākslinieces spēli dokumentējuši ieraksti radio, televīzijā, skaņuplatēs un CD. "Ilze Graubiņa ir augstākās klases pianiste. Viņa pieder pie tiem pianistiem, kuru virtuozitāte nenomāc jūtas. Viņas spēle ir spīdoša un saviļņojoša," tā savulaik rakstīja mūzikas kritiķi Francijā. Savukārt Vācijā mākslinieces spēle raksturota šādiem vārdiem: "Poēzija, prāts, apburoša skaņa..."
48 prelūdiju un fūgu cikls Labi temperēts klavīrs (1.daļa 1722, 2. daļa 1744) ir tikai neliela daļa no ģeniālā vācu komponista J. S. Baha darbiem (kopumā sacerējumu skaits pārsniedz tūkstoti). Baha daiļradei raksturīgas baroka mūzikas iezīmes. Viņa savdabīgā stila pamatā ir vācu vokālā mūzika (īpaši protestantu korālis) un ērģeļu mūzika. Baha skaņdarbiem raksturīga formu daudzveidība, visu elementu vienotība, skaidra, loģiska muzikālās domas attīstība un kompozīcijas līdzsvarotība. Komponista daiļradē visaugstāko pakāpi sasniedza polifonija - fūgu sarežģītā, meistarīgā kontrapunkta tehnika - kad vairākas melodijas vienlaicīgi harmoniski savijas savā starpā. Savas dzīves laikā Bahs tika godāts kā izcils ērģelnieks un klavesīnists, bet netika atzīts kā komponists, un tikai pēc ļoti daudziem gadiem, mūzikas satura filozofiskais dziļums un ētiskā jēga ģeniālos skaņdarbus izvirzīja pasaules šedevru vidū.
Foto: Arnis Zandmanis. Publicitātes foto