Džuzepes Verdi Rekviēmu mēdz dēvēt par vēl vienu Verdi operu – tik emocionāli spēcīga ir kontrastu pārpilnība, dramaturģiskais spriegums un solobalsu, ansambļu un kora daudzveidīgā saspēle. Solisti: Julianna Bavarska (soprāns), Kristīne Zadovska (mecosoprāns), Krišjānis Norvelis (bass), George Oniani (tenors, Gruzija).
Rekviēma tapšanas ideja dzimst 1873. gadā, kad nomirst sava laika dzejnieks lāpnesis Alesandro Manconi. Piecus gadus iepriekš – 1868. gadā, uzzinot par Rosīni nāvi, meistara piemiņai par godu Verdi jau lūdzis vairākiem itāļu komponistiem katram komponēt pa rekviēma daļai (pats Verdi komponē Libera me). Šāds daudzu autoru rekviēms patiešām tiek sacerēts, taču atskaņojumu nepiedzīvo. Brīvības ideju dzejnieka Manconi viņsaules gaitām sākoties, Verdi nolemj komponēt rekviēmu viens pats un visā pilnībā. Nedaudz variējot, viņš jaundarbā iekļauj arī iepriekš rakstīto Libera me. Džuzepes Verdi Rekviēmā vienlīdz spēcīgi izzīmējas pasaulīgais un pārlaicīgais.
Zīmīgi, ka atskaņojuma datums iekrīt laikā starp Mirušo piemiņas dienu un Pirmo adventi, kad sākas gaidīšanas laiks un rudens tumsībā dzimst cerība uz drīzu gaismu.