Koncertā skanēs Franča Dancī Concertante flautai, klarnetei un orķestrim; Volfganga Amadeja Mocarta Simfonija Do mažorā un Makša Rēgera "Variācijas un fūga par Mocarta tēmu".
No saviem apmēram pieciem desmitiem simfoniju beidzamās trīs simfonijas Volfgangs Amadejs Mocarts komponēja dažos 1788. gada vasaras mēnešos: 26. jūnijā viņš pabeidza Mibemolmažora simfoniju, 25. jūlijā – sol minora simfoniju, 10. augustā – Do mažora simfoniju, sauktu "Jupiters". Do mažora simfonija ir apliecinājums klasicisma objektīvajam un vitālajam garam, un Mocarts neapšaubāmi ir viens no klasicisma paradigmas izcilākajiem iemiesotājiem. Vudijs Alens reiz teicis, ka šī simfonija pierādot Dieva eksistenci. Īpaši ievērojama ir simfonijas pēdējā daļa, kur Mocarta ārkārtīgi spožā kontrapunkta rakstības prasme sasniedz apogeju – vienlaicīgi skan vairākas simfonijā iepriekš eksponētas tēmas, kas ģeniāli savītas piecbalsīgā fugato.
Francis (Ignācs) Danci 15 gadu vecumā kļuva par slavētā Manheimas orķestra mūziķi, savukārt 21 gada vecumā aizstāja tēvu Minhenes galma orķestra pirmā čellista postenī. 1790. gadu beigās piepildījās Danci sapnis – viņš kļuva par Minhenes vicekapelmeistaru, līdz ar to viņa pārziņā nonāca opera un baznīcas mūzika. Danci talantu un prasmes augstu vērtēja viņa laikabiedri, komponists kļuva slavens arī kā literāts – viņa rakstus publicēja Allgemeine musikalische Zeitung. Enciklopēdija New Grove atzīst: neraugoties uz to, ka Danci mūsdienās atceramies galvenokārt viņa kamerskaņdarbu dēļ, viņš bija viens no nozīmīgākajiem Mocarta paaudzes vācu operas komponistiem.
Vēlīnā romantisma pārstāvim Maksim Rēgeram visu radošo mūžu ļoti patikušas variācijas. Viņš tās komponējis par Baha, Tēlemaņa, Bēthovena, Hillera tēmām, par britu himnas tēmu, pats par savām tēmām un dzīves nogalē arī par Mocarta tēmu – Rēgers izvēlējās ģeniālā Vīnes klasiķa klaviersonāti La mažorā KV 331 un radīja simfoniju opusu, ko uzskata par vienu no viņa labākajiem un katrā ziņā par populārāko. Pats komponists uzskatījis šo darbu par "graciozu, absolūti tīru un brīvu no visiem zemes smagumiem." Skaņdarba kulminācija ir izvērsta un meistarīgi uzrakstīta dubultfūga, par kuru Rēgers teicis: "Citi darina fūgas, bet es ar tām dzīvoju." Pirmatskaņojums notika 1915. gada pirmajā dienā autora vadībā.
Dita Krenberga mācījusies pie Imanta Sneibja un pasaulslavenā flautista Džeimsa Golveja, kura rekomendācija deva Ditai iespēju saņemt Leonarda Bernsteina stipendiju Bostonas simfoniskā orķestra kursos Tenglvudas mūzikas centrā 1989. un 1990. gadā. Tur Dita sadarbojusies ar mūzikas pasaules autoritātēm – Leonardu Bernsteinu, Seidzi Odzavu, Džefriju Teitu, Jojo Ma u. c. Kā novērtējumu par savu darbību Dita saņēma Gustav Golden Award. Ditai bijusi iespēja mācīties arī pie izciliem flautas profesoriem kā Orels Nikolē, Viljams Benets un Alēns Marions. Dita Krenberga ir vairāku prestižu mūzikas konkursu laureāte. 11 gadu vecumā viņa ieguva Concertino Praha 80 starptautiskā ierakstu konkursa laureātes un jaunākās dalībnieces titulu. 1982. gadā Dita ieguva 1. vietu starprepublikāniskajā pūtēju konkursā Šauļos, 1988. gadā – Grand Prix un zelta medaļu 34. Marijas Kanalsas starptautiskajā mūzikas konkursā Barselonā. 1991. gadā Dita kļuva par starptautiskā konkursa "Prāgas pavasaris" laureāti. 1992. gadā – par 48. Ženēvas konkursa diplomandi. Dita regulāri koncertē kā soliste un kamermūziķe. Veikusi daudz ieskaņojumu Latvijas Radio un TV. Nākuši klajā divi mākslinieces soloalbumi. Par izciliem sasniegumiem atskaņotājmākslā Dita Krenberga saņēmusi Latvijas Lielo mūzikas balvu 2000. Kopš 2006. gada Dita ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra flautu grupas koncertmeistare.
Ints Dālderis mācījies Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, 1995. gadā absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) profesora Ģirta Pāžes klasi. No 1991. līdz 2006. gadam strādājis Latvijas Nacionālās operas orķestrī, desmit gadus bijis klarnešu grupas koncertmeistars, neilgu laiku arī orķestra direktors. No 1996. līdz 2005. gadam bijis Liepājas simfoniskā orķestra klarnešu grupas koncertmeistars. Kopš 1999. gada Ziemeļu simfoniskā orķestra klarnešu grupas koncertmeistars. 2006. gadā kļuvis par Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra administratīvo vadītāju. Kopš 2005. gada JVLMA docētājs. Uzvarējis Latvijas Klarnetistu biedrības konkursā (1995) un Jurjānu Andreja konkursā (1996). Spēlējis solo ar visiem Latvijas orķestriem, veicis ieskaņojumus Latvijas radio. Muzicē gan orķestros, gan kameransambļos. Saņēmis "Aldara" gada balvu Latvijas Nacionālajā operā (2000) un Latvijas Lielo mūzikas balvu 2002. Bijis kultūras ministrs un Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs, patlaban Ministru prezidenta padomnieks kultūras jautājumos.
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) dibināts 1926. gadā kā Latvijas radiofona orķestris, to izveidoja un diriģēja Arvīds Pārups. Pie orķestra galvenā diriģenta pults stāvējuši Jānis Mediņš, Dmitrijs Kuļkovs, Leonīds Vīgners, Edgars Tons, Vasilijs Sinaiskis, Pauls Megi, Terje Mikelsens, Olari Eltss. Orķestris koncertējis ar daudziem izciliem diriģentiem, viņu skaitā Leo Blehs, Bruno Valters, Igors Stravinskis, Kirils Kondrašins, Arvīds Jansons, Mariss Jansons, Nēme Jervi, Kurts Mazurs, Kšištofs Pendereckis, Leonards Slatkins, Jorma Panula, Ģintars Rinkēvičs, Jurijs Simonovs, Andress Mustonens, Vladimirs Kiradžijevs, Andris Nelsons. Orķestris veiksmīgi sadarbojies ar tādiem izciliem solistiem kā Mstislavs Rostropovičs, Miša Maiskis, Dāvids Oistrahs, Ivans Monigeti, Gidons Krēmers, Reno Kapisons, Svjatoslavs Rihters, Vens Klaiberns, Sergejs Nakarjakovs, Andžela Brauna, Egils Siliņš, Elīna Garanča, Jeļena Goršunova, Ramons Jafē, Maija Kovaļevska, Baiba Skride, Vadims Repins, Dāvids Grimāls, Jeļena Baškirova, Donijs Rejs Alberts, Jeļena Batoukova. Orķestris uzstājies vieskoncertos Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Nīderlandē, Spānijā, Gibraltārā, Vācijā, Šveicē, Grieķijā, Japānā, Polijā. Pēdējo deviņu gadu laikā orķestrim ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Eiropā un Āzijā labi pazīstamo diriģentu Karelu Marku Šišonu. Kopš 2009./2010. gada sezonas LNSO galvenais diriģents ir Karels Marks Šišons.
www.lnso.lv
Zbigņevs Graca beidzis Friderika Šopēna Varšavas Mūzikas akadēmiju vijoles un diriģēšanas specialitātē. Diriģēšanā papildinājies pie Franko Ferrāras grāfa Kidži akadēmijā Sjēnā un pie Rafaela Kubelīka Lucernā. Sadarbojies ar Āhenes simfonisko un operas orķestri, Kopenhāgenas Karalisko operu, bijis Vroclavas Valsts operas mākslinieciskais vadītājs, strādājis Poznaņas Lielajā teātrī. Vieši saistīts ar Varšavas kameroperu. Līdztekus kā viesdiriģents stājies arī pie citu Polijas vadošo orķestru diriģenta pults, koncertējis daudzās Eiropas valstīs, Japānā, ASV, Izraēlā, Turcijā. Īpaša vieta diriģenta radošajā biogrāfijā ir Volfganga Amadeja Mocarta mūzikai, pēdējos piecpadsmit gadus viņa darbs saistās lielākoties ar Mocarta operu iestudējumiem dažādos pasaules operteātros, tostarp arī ar operu Così fan tutte, "Burvju flauta", "Dons Žuans" un "Figaro kāzas" iestudējumiem Latvijas Nacionālajā operā.
Papildu informācija: www.latvijaskoncerti.lv
