Koncertā satiksies galēji atšķirīgi laikmeti un emocijas. Štrausa traģisku izjūtu pārpilnais šedevrs „Metamorfozes", kas sacerēts Otrā pasaules kara pašās beigās, sēro par senās un bagātīgās vācu kultūras bojāeju. Bēthovena Ceturtā simfonija ilustrē laiku, kad šī kultūra piedzīvoja augstāko uzplaukumu, un apbur ar tēmu svaigumu un noskaņas līksmo vieglumu. Vienu no visretāk atskaņotajām komponista simfonijām ļaus iepazīt atzītais Bēthovena mūzikas interprets Žērārs Korstens, kura Trešās simfonijas lasījums 2009. gada nogalē daudziem LNSO klausītājiem iespiedies spilgtā atmiņā.
Programma:
Antons Eberls Simfonija Do mažorā
Rihards Štrauss „Metamorfozes"
Ludvigs van Bēthovens Ceturtā simfonija Sibemol mažorā
Dienvidāfrikā dzimušais diriģents Žerārs Korstens ir labi pazīstams pasaules koncertzālēs un opernamos. Viņš mācījies vijoļspēli pie Ivana Galamjana Kērtisa institūtā ASV un pie Šandora Vēga Zalcburgā, kam sekoja koncertmeistara un muzikālā vadītāja vietnieka darbs orķestrī Camerata Salzburg. 1987. gadā Korstens kļuva par Eiropas kamerorķestra koncertmeistaru. Pēc deviņiem darba gadiem viņš orķestri pameta, lai turpmāko karjeru veltītu diriģēšanai. Viņš bijis Pretorijas Valsts teātra un Upsalas kamerorķestra galvenais diriģents, bet 1999. gadā kļuva par Kaljāri Teatro Lirico orķestra muzikālo vadītāju, kur nostrādāja līdz 2005. gadam. Šobrīd Korstens ir Londonas orķestra Mozart Players muzikālais vadītājs un Forarlbergas simfoniskā orķestra (Bregenca, Austrija) galvenais diriģents.
Diriģents koncertējis ar daudziem pasaulē pazīstamiem orķestriem: Academy St. Martin in the Fields, BBC simfonisko orķestri, Bambergas simfonisko orķestri, Zalcburgas Mozarteum orķestri, Budapeštas festivāla orķestri, Nīderlandes Radio filharmonisko orķestri, Stokholmas Karalisko filharmonisko orķestri, Skotijas kamerorķestri, Leipcigas Gewandhaus orķestri, simfonisko orķestri „Jaunā Krievija", Tokijas filharmonisko orķestri, Japānas Jomiuri simfonisko orķestri un Melburnas simfonisko orķestri. u.c.
Kaljāri operā Korstens diriģējis vairāku operu Itālijas pirmizrādes – Štrausa „Ēģiptes Helēnu", Vēbera „Eirianti", Šūberta „Alfonso un Estrellu" un Deliusa „Ciema Romeo un Džuljetu", kā arī standartrepertuāru – „Burvju flautu", „Donu Žuanu", „Lučiju di Lamermūru", „Karmenu" u. c. Korstens diriģējis arī citos Eiropas opernamos un koncertzālēs – Milānas La Scala teātrī, Florences Maija festivālā, Parmas Teatro Reggio, Triestes Teatro Lirico Verdi, Lionas Nacionālajā operā, Zviedrijas Karaliskajā operā, Nīderlandes operā, Anglijas Nacionālajā operā un Glainbornas festivāla operā.
Diriģents ierakstījis arī vairākus CD, tostarp Pētera Čaikovska „Serenādi" un „Atmiņas par Florenci" kopā ar Eiropas kamerorķestri (Deutsche Garmmophon apgādā). 2011. gadā iznāca Korstena diriģētās operas „Figaro kāzas" DVD ieraksts (La Scala teātris, 2006), kas ieguva prestižo klasiskās mūzikas ierakstu balvu Diapason d'Or.
Šajā sezonā diriģents devās ASV turnejā ar Īrijas kamerorķestri, Spānijas turnejā ar Londonas Mozart Players un diriģēja Žaka Ofenbaha operas „Parīzes dzīve" iestudējumu Lionas Nacionālajā operā. Pēc koncerta ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri vēl šajā sezonā diriģentam plānoti koncerti ar Budapeštas festivāla orķestri Budapeštā, koncerti Atēnās kopā ar tādiem izciliem solistiem kā Marta Argeriča un Miša Maiskis, ar Camerta Salzburg Vīnē un Zalcburgā, ar Mozart Players Londonā, Dienvidāfrikas turneja ar Johannesburgas filharmonisko orķestri un koncerts ar SWR Bādenbādenes un Freiburgas simfonisko orķestri Freiburgā. Nākamās sezonas nozīmīgākie notikumi diriģenta plānos ir turneja ar Honkongas filharmonisko orķestri un koncerti ar BBC Skotijas simfonisko orķestri.
LNSO koncerts „Vīnes Klasika" notiek Latvijas koncertu organizētā festivāla Vīnes Klasika ietvaros.
Plašāka informācija: www.lnso.lv
Foto: Žerārs Korstens. Publicitātes foto
