- Tev šobrīd ir 20 gadi, bet tev aiz muguras ir milzīgs saraksts ar relīzēm un remiksiem, tāpat esi paspējis nomainīt pseidonīmu Kenquo uz savu vārdu Bas Amro. Pastāsti, lūdzu, kādu mūziku klausoties esi izaudzis, visticamāk, tā bija elektronika?
- Kad man bija deviņi-desmit gadi, manā kompaktdisku atskaņotājā visu laiku griezās pirmie The Prodigy albumi. Tajā laikā mana māsa daudz klausījās agrīno house mūziku, viņai bija izlases ar nosaukumu „Yaba-daba-dance", kurās bija Erika Morillo un 2 Unlimited ieraksti, un pēc tam daudzi miksētie diski, kas ietekmēja to, ar ko es nodarbojos šobrīd.
- Cik sen tu esi ielauzies deju industrijā?
- Es sāku spēlēt, kad man bija 14 gadi. Toreiz pie manis nonāca pirmie atskaņotāji, un tajā laikā es, protams, sāku veidot savu mūziku, lai gan tajā brīdī es nepievērsu tam lielu uzmanību. Apmēram 15 gadu vecumā es iepazinos ar Nīlsu Pronku (Nils Pronk) (toreiz viņš lietoja pseidonīmu Prunk le Funk), un viņš joka pēc piedāvāja man radīt viņa darba remiksu. Es to uzņēmu ļoti nopietni un izlikos pēc pilnas programmas. Viņš bija patīkami pārsteigts par rezultātu un nolēma pie sevis izdot remiksu. Protams, tas mani ārkārtīgi iepriecināja, un kopš tā laika es sāku daudz remiksēt, vēlāk ierakstīju pāris EP un iekļāvos plūsmā.
- Mūsdienās, daudzi leibli izdod lielisku mūziku tikai vinilā, reizēm papildinot fiziskos datu nesējus ar digitālām relīzēm. Vai pats pērc plates?
- Es sāku spēlēt uz platēm, bet saprastu, ka 14/15 gadu vecumā es nevaru atļauties pirkt plates, jo tas ir pārāk dārgi, tāpēc pārgāju uz diskiem, un šobrīd spēlēju uz Traktor no sava laptopa. Bet kā tu pareizi minēji, šobrīd uz vinila tiek izdoti ļoti interesanti treki, kurus es ļoti vēlētos nospēlēt, jo tā ir laba mūzika un daļēji atī tāpēc, ka tas ir ekskluzīvs materiāls. Pēdējā laikā es pērku daudz plates un pārrakstu tās uz datora. Arī mājās bieži spēlēju plates, arī ja gaidāma uzstāšanās kādā klubā, kur pēc man zināmā ir labi atskaņotāji, es varu līdzi paķert arī kādu daudzumu plašu.
- Tavu skanējumu ir grūti definēt kā vienu žanru – tajā ir vairāk dažādās nokrāsās skanoša house mūzika kā 1990. gados. Kas ir tavas mūzikas varoņi, vai gadījumā tie nav no 90. gadiem?
- Iesākumā es fokusējos uz old-school house mūziku, daudz klausījos Čikāgas māksliniekus un veco leiblu plates, tāpat mani spēcīgi iedvesmoja jaunās skolas jackin' skanējums, īpaši MK ieraksti. Bet pāris pēdējos gadus es interesējos par progresīvu mūziku, jauniem leibliem un pieredzējušu producentu jaunradi. Galu galā old-school house mūzikas mode jau ir pārgājusi, un šobrīd ir tāds laiks, kad jānodarbojas ar kaut ko jaunu un uz laiku jāaizmirst pagātne. Tā kā pēdējā laikā es koncentrējos uz progresīvo mūziku.
- Pastāsti, lūdzu, par Holandes dīdžeju sabiedrību! Vai kontaktējies arī ar citiem dīdžejiem un producentiem?
-Cik esmu dzirdējis – es vēl esmu jauniņais šajā lietā, - pēdējo 7 gadu laikā Holandes skatuve ir stipri augusi: pirms desmit gadiem maz kas notika, bet šobrīd skatuve ir ļoti attīstījusies, tajā skaitā, pateicoties internetam. Amsterdama ir pilna ar notikumiem, ir ļoti dažāds skanējums, darbojas ļoti daudz cilvēku ar savām oriģinālajām idejām. Kas attiecas uz mani pašu, tad es komunicēju ar daudziem Amsterdamas cilvēkiem, bet pats dzīvoju netālu – man ir ļoti svarīgi redzēt skatuvi, kā galvaspilsētā, tā arī ārpus tās.
- Es redzēju, ka tu daudz spēlē Amsterdamā, un esmu pārliecināts, ka pašas karstākās ballītes notiek tieši ar tavu līdzdalību. Kur ieteiksi doties valsts viesiem?
- Ja gatavojaties doties uz Holandi, tad, protams, ka brauksiet uz Amsterdamu, un visticamāk, ka tikai uz turieni... Pirmkārt, iesaku „Studio 80", kur katru nedēļu notiek 3-4 lieliskas ballītes, piemēram, „Bla Bla Party". No ceturtdienas līdz nedēļas beigām visi pasākumi ir dažādi, un tur viesojas labākie dīdžeji no visas pasaules. Tas ir neliels klubs: lielajā telpā ietilpst 400, maksimums 500 cilvēku, otrā ir bārs, kur arī notiek pašas interesantākās lietas. Vēl Amsterdamā ir „Trau", bijusī tipogrāfija, kur īpašnieki tikpat kā neko nav mainījuši, tā kā tas ir pilnībā industriāls nams, kurā vienmēr ir lieliska atmosfēra un skaņu sistēma. Ja gatavojaties izbraukt ārpus Amsterdamas, tad varat doties uz „Tivoli" Utrehtā vai „Doornroosje" Neimehenā, un manā dzimtajā pilsētā ir klubs „Attack", kurš vēl tikai uzņem apgriezienus, bet noteikti kļūs populārs.
- Kas šajās dienās skan tavās austiņās?
- Pēdējais Ninas Kravicas podkāsts, kuru viņa ierakstījusi Resident Advisor. Viņas izlasē ir ļoti dažādi skaņdarbi: no jaunā Makam līdz 30-35 gadus veciem Pink Floyd darbiem, daudz old-school acid treku. Pilnībā bez ierobežojumiem, man bija ļoti interesanti noklausīties šo miksu.
- Bas, paldies par sarunu, ar nepacietību gaidām ballīti ar tavu piedalīšanos Rīgā!
Foto: Bas Amro. Publicitātes foto
