Johannesa Brāmsa "Vācu rekviēms" ir viens no 19. gadsimta visskaistākajiem vokāli instrumentālajiem darbiem – to parasti klausāmies solistu, kora un paliela simfoniskā orķestra atskaņojumā. Latvijas Radio kora diriģents Kaspars Putniņš piedāvās Brāmsa šedevra kamerversiju, kur orķestri aizstāj divi pianisti pie vienām klavierēm.
Kaspars Putniņš saka: "Tas nav plaši zināms fakts, taču slaveno "Vācu rekviēmu" Brāmss sarakstījis divās versijās. Variants bez orķestra nav vis aranžējums vai pārlikums, bet paša Brāmsa sacerēta oriģināla šī darba versija. Orķestra vietā skanot klavierēm, opuss iegūst citu kvalitāti – tas skan daudz delikātāk, smalkāk, intīmāk. Latvijā šī skaņdarba versija, cik zināms, nav skanējusi. Sadarbību ar abiem izcilajiem dziedātājiem – Ingu Kalnu un Egilu Siliņu, kā arī abiem Londonā dzīvojošajiem latviešu pianistiem – Diānu Ketleri un Reini Zariņu – izvēlējos tāpēc, ka tie visi ir izcili 19. gadsimta mūzikas interpreti, brīnišķīgi kamermuzicēšanas partneri, ārkārtīgi zinoši un smalkjūtīgi mākslinieki, kas labi saprot viens otru."
Rekviēma kamerversiju Brāmss izveidoja pēc sava Leipcigas izdevēja Jākoba Melhiora Rītera-Bīdermaņa lūguma, kas saistīts, visticamāk, ar vēlmi plašajam diletantu jeb neprofesionālo, taču prasmīgo mūzikas mīļotāju lokam dot iespēju atskaņot šo brīnišķīgo mūziku mājas, precīzāk, salona apstākļos. Daudzi klasiskās mūzikas šedevri tika iepazīti nevis koncertzālēs, bet mājas muzicēšanas laikā, un šo procesu popularitāti jo īpaši sekmēja 19. gadsimta pirmajā pusē notikušās pārmaiņas klavieru mehānismu uzlabošanā un instrumenta iespēju paplašināšanā. Tā nu Lielajā ģildē varēsim iztēloties smalku 19. gadsimta otrās puses Vāczemes salonu, kurā vērīgi un skaistumam atvērti cilvēki mēģina uzminēt Johannesa Brāmsa mūzikas noslēpumus.
"Vācu rekviēma" tapšana, visticamāk, saistīta ar komponista tuva drauga Roberta Šūmaņa nāvi un vēlāk arī mātes aiziešanu viņsaulē. Pirmās norādes par opusa tapšanu vācu rekviēma žanriskajā formā atrodamas kādā 1865. gada vēstulē Klārai Šūmanei. Vācu rekviēms gluži vienkārši nozīmē rekviēmu, kura teksts ir vācu valodā. Brāmss pats arī veidoja libretu, izvēloties nevis kanoniskos sēru mesas tekstus, bet gan virknējot Vecās Derības un Jaunās Derības fragmentus, kas atbilst tēmai par dzīvības un nāves attiecībām.
Biļetes "Biļešu paradīzes" tirdzniecības vietās. Skolēniem, studentiem un pensionāriem 50% atlaide.
Vairāk informācijas www.radiokoris.lv un www.latvijaskoncerti.lv
Foto: Kaspars Putniņš. Publicitātes foto
