Teātra Lielajā zālē tapis koncerts-uzvedums „Sauciet to par teātri!”, „aizņemoties” šos vārdus no dzejnieces Māras Zālītes, kuras teksti kalpojuši par pamatu ne vienai vien muzikālai kompozīcijai.
Komponists baltā uzvalkā pie klavierēm ievada klausītājus ziemīgi klusinātās noskaņās. Mārtiņa Vilkārša veidotā scenogrāfija ir lakoniska un atpazīstama – melnais, baltais un, protams, spoguļi. Skatuves augšdaļā, slīpi trīs joslās sakārtotas, taisnstūrveida spoguļu rindas imitē klavieru taustiņus, vienlaikus vertikāli paplašinot skatuves telpu.
Viens pēc otra vakara vadītājas Lienes Jakovļevas pieteikti uz skatuves nāk aktieri un mūziķi, kuriem šo gadu laikā gadījies strādāt kopā ar komponistu pie izrāžu vai koncertprogrammu izveides.
Komponists 15 gadus bijis Dailes teātra Muzikālās daļas vadītājs, taču viņa mūzika skanējusi arī citos Latvijas teātros, šai vakarā gan akcenti uz Dailas teātrī tapušajiem iestudējumiem, sākot ar astoņdesmito gadu sākumu un Maskata un Ivara Kalniņa sadarbību, veidojot muzikālu uzvedumu "Si minors" ar Ojāra Vācieša dzeju, dzejnieka 70 gadu jubilejā (2003.gadā) tapa vēl viens iestudējums – "Vācietis. Novembris. Klavierkoncerts", arī no tā pa kādam fragmentam šovakar.
Būtiska loma komponista daiļradē bijusi arī Aleksandra Čaka dzejai, ne vien veidojot mūziku „Mūžības skartajiem”, bet arī atsevišķiem dziesmu cikliem. Tāpat izskan dziesmas no izrādēm „Gesta Berlings”, „Terēze Rakēna”, „Kazanovas mētelis”, kā arī no iestudējuma bērniem – „Vējš vītolos”, kur pirmo un pagaidām vienīgo reizi komponists bijis arī dziesmu tekstu autors, secinot, ka mūzika „rakstās virsū” tikai paša tekstiem.
Koncertā piedalījās gan labu laiku uz Latvijas teātru skatuvēm nemanītais Ivars Kalniņš, arī Rēzija Kalniņa, Valdis Liepiņš un jau pieminētais Gundars Āboliņš, ansamblis „Mīlas metronoms” jeb aktieri Harijs Spanovskis, Juris Frinbergs un Andris Morkāns. Kopš O. Vācieša jubilejas koncerta īpaši izceltais solists Jānis Šipkēvičs, arī šoreiz pa divi lāgi sajūsmina skatītājus ar dziesmu par zirgu, kas naktī dzied, no šī jubilejas cikla. Jāpiemin arī Latvijas Nacionālās operas māksliniece Ilona Bagele un grupas COSMOS teatrālais piegājiens un vērā ņemamā atkāpe no a capella dziedājuma, ļaujoties Maskata un instrumentālās grupas spēlētām kompozīcijām. Viens no vakara solītajiem pārsteigumiem ir jaunās aktrises Ilzes Ķuzules izpildītās dziesmas ar viņas mātes Māras Zālītes rakstītajiem tekstiem.
Skatījums ir retrospektīvs, proti, no pašiem pirmajiem darbiem līdz pat jaunākajiem. Tomēr liekas, ka šis retrospekcijas radītais koncerta neviendabīgums brīžam īsti „nestrādā”. No vienas puses, tiek dots ieskats komponista darbībā, no otras – koncerts tādējādi īsti negūst vienota veseluma iespaidu. Mazliet no šī, mazliet no tā un vēl pa vidu kaut kas.
Kaut arī koncertam nevar piemērot iestudējuma prasības un kritērijus, tomēr arī tā pamatu veido sava veida dramaturģija, nodrošinot emocionālus kāpumus vai kritumus. Kaut vai salikums, kad Gundars Āboliņš nodziedājis Krupja dziesmiņu no bērnu izrādes, bez pauzēm pārmetas uz mazliet cita tipa, gana divdomīgu un viegli necenzētu dziesmiņu no kādas pilnīgi noteikti ne-bērnu izrādes. Lai nu kā ar dramaturģiju, bet, muzikālam koncertam nepiedodami, šī vakara kontā ir arī dažas vokālas „haltūras”. Protams, tas ir jubilejas nevis piemiņas koncerts un tā noskaņa var būt gan svinīga, gan liderīga un nenopietna, tomēr nepamet sajūta, ka šīs nopietnās un vieglās mūzikas daļas pagaidām nav īsti izdevies sabalansēt.
