„Tieši Studentu folkfestivāla pirmsākums Jelgavas folkfestivālā ir Latvijas bardu kustības pamats – Valdis Atāls, Aivars Neibarts un citi veidoja slēptu protesta kustību režīmam," stāsta Kaspars Dimiters.
„Bardu mūzika pagātnē ir bijusi kā sociālā protesta elements režīmam, taču gadiem ejot, tas stipri pagaisis. Mūsdienās vieni dzied patriotiskāk un nacionālistiskāk, citi poētiskāk. Taču nemainīgs ir fakts, ka lielā mērā tas ir tāds kā sabiedrības spogulis, kas raugās laikmetā un runā ar sabiedrību tajā valodā, kādā runā sabiedrība," skaidro mūziķis.
Kaspars Dimiters kā īstens bards uzsver, ka bardu mūzikas pamatideja ir asums un saukšana cīņā: „Bardu mūzika ir asa un politiska. Tajā ir „uzbraukšanas" misija. Tiesa, pasaulē arvien vairāk veidojas sintezētas lietas: „new folk" vai elektroniskais folks, un nav iespējams izšķirt vienu pareizo vadlīniju."
„Būtu ļoti interesanti, ja studējošie nākotnē ņemtu piemēru no hiphopa, un savā mūzikā iekļautu šo stilu. Hiphopa mākslinieki lielā mērā ir sasaistāmi ar folkmūziku, dziedot par dzīvi un problēmām," iesaka Kaspars Dimiters.
Mūziķis klāsta, ka 23.Studentu folkfestivālā kā žūrijas pārstāvis cer atsvaidzināt skatījumu uz folkmūziku šodien: „Man nepatīk spriest tiesu, kurš labs un kurš slikts. Vairāk vēlos izprast, vai ir cerība uz kādu attīstību un kā mūziku uztver šodienas jaunieši – vai viņi mūzikā izliek savu vēsti, vai gluži vienkārši aizmirstas."
Kaspars Dimiters ir viens no mūziķiem, kas Latvijā visspilgtāk nes „barda" jeb folkmūziķa titulu. Dziesmas viņš sacerēt sācis jau pusaudža vecumā, neilgi pēc ģitārspēles pamatu apgūšanas. Kopš 1985.gada, kad Kaspars Dimiters sāka solo karjeru, vairāk nekā 10 albumi, no kuriem pēdējais „Kamene ledus balonā" – 2010.gadā.
Viņš aktīvi iesaistās arī sabiedriskajās aktivitātēs, interneta blogos komentējot dažādus politiskus un sociālus protestus, tostarp, kritizējot Latvijas iesaistīšanos Irākas karā vai paužot savu viedokli par nesen notikušo valodas referendumu.
Studentu folkfestivālā allaž žūrijā piedalīties aicināti arī sabiedrībā pazīstami mūziķi, kas saistīti ar bardu kustību Latvijā. 2008.gadā, kad festivāls svinēja 20.gadu jubileju, kā viesmākslinieki un žūrijas locekļi piedalījās Ieva Akurātere un Valdis Atāls.
23. Studentu folkfestivālā piedalīsies 28 mākslinieki no labākajām Latvijas augstākās izglītības iestādēm, prezentējot gan savu dzeju, gan mūziku: no liriskām balādēm līdz caurstrāvojošam alternatīvajam rokam.
Par Studentu folkfestivāla pirmsākumiem uzskatāms 1986.gads, kad ar milzu pacilātību LLU Aulā ieskanējās viens no spilgtākajiem Trešās atmodas priekšvēstnešiem - Jelgavas folkfestivāls. Pirmais LLU Studentu folkmūzikas festivāls notika 1990.gadā, un tā vairāk nekā 20 gadu vēsturē izauguši vairāki sabiedrībā zināmi mūziķi.
Studentu folkfestivālu rīko Latvijas Lauksaimniecības universitātes Studentu klubs. Ar šo tradīciju LLU Studentu klubs uztur dzīvu studentiskās identitātes garu, rosinot plaukt un augt talantiem, ka bagātina gan pašu, gan līdzcilvēkus, un topošās Latvijas inteliģences zināšanu krājumu papildina ar smalkām un trauslām mākslas stīgām.
