Ņujorkas Latviešu korim ir bagāta vēsture. Tas dibināts 1975. gadā ar mērķi saglabāt un popularizēt latviešu mūziku, kā arī sekmēt jaunu skaņdarbu radīšanu. Koris iestudējis daudzas programmas, tā repertuārā Latvijā un ārvalstīs dzīvojošo latviešu komponistu dažādu formu skaņdarbi, tautasdziesmu apdares. Īpaši jāizceļ vērienīgais projekts – Alfrēda kalniņa operas Baņuta atskaņojums Ņujorkas Karnegi zālē, pēc tam arī Minsterē, Vācijā, vēlāk Milvokos, Amerikā. Mūzikas draugiem jo spilgtā atmiņā palikusi kora triumfālā viesošanās Latvijā 1989. gadā , kad viņu balsis skanēja pārpildītajā Latvijas Nacionālajā operā, citviet Rīgā, kā arī Valmierā. Nākamajā gadā viņi jau Rīgā bija Vispārējo latviešu Dziesmu svētku dalībnieki. Un tā gandrīz katru gadu līdz pat šodienai. Šajos gados korim izveidojusies cieša sadarbība ar Latvijas profesionālajiem un amatieru koru kolektīviem, solistiem, orķestriem, koris daudzus uzņēmis arī Ņujorkā. Par visām šīm gaitām visā drīzumā būs lasāms arī topošajā grāmatā.
Viesi atzīst, ka gadskārtēji Adventa koncerti ir labi iesakņojusies kolektīva tradīcija – tos koris rīko jau turpat 25 gadus, un katrā koncertā tiek dziedāts īpaši pasūtināts latviešu komponistu skaņdarbs. Tā dziedoņi īsteno savu misiju – populārizēt latviešu komponistus un mūziku pasaulē. Koristiem katrs koncerts ir īpašs pārdzīvojums, jo viņi tiem rūpīgi un ilgi gatavojas, katru svētdienu sanākot kopā Jonkeru baznīcā četru stundu mēģinājumā. Ne vienmēr ir viegli svētdienas rītā agri celties un doties ceļā – dažam tuvākā, dažam tālākā, dažam – ļoti tālā. Ir arī koristi, kuri ceļā uz un no mēģinājumiem pavada pat četras piecas stundas...
Koncertā Latvijā pirmatskaņotās kantātes koris nākamajās dienās ierakstīs savā vienpadsmitajā tvartā, kompaktdiskā. Tad koris dosies mājup un sāksies gatavošanās ikgadējam pavasara koncertam un kora nometnei Katskiļos, kur parasti tiek muzicēts kopā ar kādu vieskolektīvu no Latvijas, šogad ar Dobeles ģimnāzijas kori Sadziede. Un pēc jūlijā jau klāt arī XIII ASV Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki Milvokos, bet pēc gada viņu balsis skanēs XXV Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos Latvijā.
Koncertā atskaņotās kantātes ir šo komponistu veltījumdarbi Ņujorkas latviešu korim.
Aldonis Kalniņš komentē: «Ziemassvētku mistērija» ir atgriešanās bērnībā, dziļos laukos, tālu no dzīves spožuma, taču Ziemassvētki atstājuši neizdzēšamas zīmes manā atmiņā...
Ziemas tuvošanās, aizvien īsākas dienas, sals, dažkārt pat stindzinošs; sniegs, kas visu man aptveramo pasauli – laukus, mežus, tuvējās mājas – pārvērta vienā baltā nebeidzamā pasakā...
Agrīnā tumsa, tumši zilās debesis, zvaigžņu pulki, mēness apmirdzētais, vizuļojošais sniegs, siltums mājās, sprēgājošā uguns plītī vai krāsnī, petrolejas lampu gaismā pavadītie vakari...
Mēs svinam Jēzus Kristus piedzimšanas, miera un mīlestības svētkus vienlaikus ar saules atgriešanās svētkiem. Tās ir brīnišķīgas izjūtas, kas rodas dziedot vai klausoties Klusa nakts, svēta nakts, viss tik kluss... Jēzus silītē dus. Vai Katru gad' no jauna Kristus bērniņš nāk pie mums zemē ļaunā un mūs svētīt sāk. Šķiet, ka tu kļūsti tīrāks, atbrīvotāks, cildenāks.
Un dabā ziemas saulgrieži, šī varenā, cilvēkam neaptveramā tumsas un gaismas mūžīgā un nebeidzamā cīņa...
Man ir nereāla vēlēšanās, - lai klausītājs būtu aktīvs un uztvertu dzirdēto kopā ar iztēli, jo katra glezniņa slēpj sevī reālu darbību, kas virza visu notikumu gaitu iespējami loģiskā secībā – no zaķīša vēstījuma, ka svētki nāk, līdz noslēgumam ar domu, ka pēc gada tiksimies atkal, un tā vienmēr gads aiz gada, līdz baltai mūžībai.»
«Kantāti «Ziemassvētku vakarā» solistiem, jauktajam korim un instrumentālam ansamblim amatierkoru un baznīckoru iespējām izveidoju kā kaleidoskopu, kur Ziemassvētku vakarā iegaismojas dažādas situācijas - draudze baznīcā dzied Eņģeļa vēsts, kas stāsta par Kristus dzimšanu; citviet skan nedaudz teoloģiski skaidrojošā Tilts, kas atklāj Pestītāja dzimšanas nozīmi; tālu projām, trimdā, ir vīrs, kurš dzied Trimdinieka mātei – par vientulību, esot tālu prom no savas dzimtenes, ģimenes; vēl citviet kā noslēgums izskan liriski romantizētā dziesma Ziemassvētku vakarā – aicinājums pieņemt Kristu - atver sirdi, atver durvis Ziemassvētku vakarā, lai pie Tevis Mīlestība šovakar tiek ielūgta! Šīs četras dziesmas savieno trīs instrumentālas interlūdijas - tradicionālo Ziemassvētku korāļu melodijas, kuru laikā klausītājs domās aicināts pārcelties uz nākamo dziesmu, citu vietu kaut kur plašajā pasaulē» - tā Ēriks Ešenvalds.
Valts Pūce stāsta: «Manas «Ziemassvētku kantātes» konceptuālā vīzija: ... esmu baznīcā, man pāri liecas dievišķās velves, svecīšu smarža mierinot silda, un pretī no altāra raugās krustā sistais Jēzus. Ir Ziemassvētki un prātā nāk LIBERA ME...
Tad kādā attālā manas (Tavas) esības stūrītī sarosās sen piemirsti tēli, kuri uzrunā jutekliski un spēcīgi; es redzu - caur dziļu, piesnigušu mežu šurp nāk budēļi, nedaudz biedējoši, tomēr bezbēdīgi un jautri. Tie ved mani sev līdz uz vecu lauku sētu, kur skala uguns apspīdēts vīd mielasts ar zirņiem, pīrāgiem un cūkas šņukuru. Kur priecājas, dzied un dejo, iet senās rotaļās, kur, zīlējot nākotni, apcerīgi vēro pavarda liesmas un lej laimes, kur mīļi gaidīts un pie galda laipni lūgts ir arī Dieviņš pats, ar kuru, plecu pie pleca sēžot un līksmojot, man prātā nāk LIBERA ME...»
Foto: Ēriks Ešenvalds. Publicitātes foto
