Koncertu apskatos izteiktai subjektivitātei nav vietas, taču šoreiz, runājot par koncerta organizatorisko pusi, grūti iztikt bez pāris secinājumiem. Pirmkārt, Latvijas klausītājs ar labiem ārzemju metālmūzikas koncertiem pārāk bieži lutināts netiek. Tieši tādēļ, reizēs, kad Latvijā ierodas, ja ne paši populārākie, tad vismaz ievērības cienīgi mūziķi, organizatoriem gribētos teikt – neturi sveci zem pūra! Būtu muļķīgi cerēt, ka ikdienas informācijas gūzmā klausītājs pats nejauši uzdursies informācijai, kas tā vien šķiet, noslēpta vistālākajos interneta nostūros. Zinātājs varbūt arī atradīs un sapratīs, taču neaizmirsīsim par otru klausītāja tipu – to, kurš nezina, bet kuram tas varētu interesēt. Pasākuma promocijai nebūt nav jābūt iespaidīgai, taču regulāra atgādināšana par to pavisam noteikti spētu piesaistīt lielāku klausītāju skaitu par to, kāds bija ieradies klubā šī pasākuma vakarā – vien pāris desmiti cilvēku.
Otrkārt, ir skaidrs – neskatoties uz to, ka Rīgā netrūkst labu klubu, kuros rīkot šāda veida pasākumus, tiem piemīt arī nelieli trūkumi. Sākotnēji ieraugot nelielo apmeklētāju skaitu koncertā, nācās sev uzdot jautājumu, vai nebūtu bijis piemērotāk šo koncertu rīkot, piemēram, "Nabaklab"? Pēc „Monarch!" performances izkristalizējās atbilde – lai gan "Nabaklab" ir ļoti labs klubs ar visai ērtu atrašanās vietu, diez vai tajā „Monarch!" un „Altar of Plagues" smagnējam skaņu vilnim būtu kur izplesties un sasniegt maksimālu efektu. Un tieši šis skaņas plašums, ko piedāvā „Melnā piektdiena" nav īsti pieejams citos vidēja izmēra klubos, kuru atrašanās vieta, iespējams, ir publikai draudzīgāka. Arī šis ir vēl viens faktors, kas pierāda, ka papildus promocija pasākumam nebūtu nākusi par ļaunu.
„Baltic Bizarre VI" atklāja pašmāju apvienība „Ocularis Infernum", ko jau pašā koncerta sākumā piemeklēja tehniskas ķibeles, kā rezultātā grupai savu uznācienu nācās sākt vēlreiz. „Ocularis Infernum" sniedza aptuveni pusstundu garu performanci, pēc kuras skatuve tika atvēlēta nākamajiem mūziķiem – franču drone doom apvienībai „Monarch!". Šķiet, pēdējoreiz tik masīvu skanējumu bija iespējams sajust 2011. gada vasarā, kad Andrejsalā tika uzsvesta Kaspara Rolšteina trokšņopera „Stokholmas Sindroms". Lēnas un spēcīgas skaņu vibrācijas jūtamas ne vien ar dzirdi, bet jūtamas arī tad, kad ievibrē pārējo ķermeni. „Monarch!" jau koncerta sākumā pierādīja, ka šos mūziķus nav iespējams raksturot, izmantojot ierastos mūzikas jēdzienus. Tiek grauts uzskats, ka grupā jābūt frontmenam jeb izteiktam grupas līderim. Vērojot viņu performanci, īsti vairs nesaproti, vai vadošā ir vokāliste, kas atrodas skatuves centrā pie iespaidīga efektu klāsta un mūziku papildina ar teju pārdabiskiem kliedzieniem, vai tomēr bundzinieks, kas ar zvērīgi cēlām kustībām šķiet diriģējam pārējos grupas dalībniekus. Mūziķi atrodas perfektā ritmiskā saskaņa, taču ģitārista un basģitārista ķermeņi lielākoties vērsti vai nu pret bundzinieku vai ģitāru pastiprinātājiem. Arī šajā niansē jūtama pierasto uzskatu laušana. Lai radītu kontaktu ar publiku nav nepieciešams ieskatīties kādam acīs vai ar skatienu aptver visu publiku. No mūziķa puses pietiek ar sava instrumenta pārvaldīšanu un atdevi, ko publika jūt neatkarīgi no tā, vai ir redzama mūziķa seja. Jāsaka, ka „Monarch!" sniegums dzīvajā patīkami pārsteidza.
Pēc patiešām iespaidīga muzikālā stāsta, ko sniedz „Monarch!", uz skatuves kāpj mūziķi, kas daudziem atnākušajiem arī bijis galvenais intereses objekts – īru atmosfēriskā black metal apvienība „Altar of Plagues". Grupas pēdējo, 2011. gadā iznākušo, albumu „Mammal" atzinīgi novērtējuši gan mūzikas apskatu vietne „Pitchfork", gan arī ASV radiostacija „NPR", albumu iekļaujot gada labāko metālmūzikas albumu sarakstos. „Altar of Plagues" reizēm tiek salīdzināti arī ar atzinību guvušo amerikāņu black metal apvienību „Wolves in the Throne Room". „Altar of Plagues" uzstāšanās laikā grūti nejust to, cik patiesībā melodiska ir šī atmosfēriskā black metal mūzika. Mūziķiem bez piepūles izdodas noturēt klausītāja uzmanību visu koncerta laiku.
Lai gan muzikāli „Monarch!" un „Altar of Plagues" pārstāv dažādus žanrus, abas grupas vieno fakts, ka klausītāju nešaubīgi tās spēj paņemt līdz ar pirmajām notīm. „Monarch!" un „Altar of Plagues" radītās kompozīcijas ir garas un lielākoties to hronometrāža pārsniedz desmit minūšu atzīmi, brīžiem tuvojoties divdesmit minūtēm. Tieši tādēļ arī koncertos nav jūtams variants - dziesma pēc dziesmas. Tā vietā klausītājs piedzīvo viengabalainu, taču nebūt ne vienveidīgu muzikālu ceļojumu. Pēc koncerta gan jūtama neliela mazākuma piegarša – nevis kvalitātes, bet gan koncerta garuma ziņā. Grūti pateikt, vai būtu citādi, ja atnākušo skaits būtu lielāks, taču jāsaka, ka mūziķu atdevi šis faktors neietekmēja.
„Altar of Plagues" un „Monarch!" Rīgā ieradās pēc koncerta Helsinkos, bet Eiropas tūres turpinājumā devās uz Lietuvu. Turnejas noslēgums gaidāms marta sākumā Francijā.
Foto: „Monarch!" koncertē klubā "Melnā Piektdiena". Foto (c) Kristiāns Kažmers
