Pirms pāris gadiem Vic Anselmo uz skatuves kāpa ar rotaļu lācīti rokās. Uz jautājumu, ko publika viņas priekšnesumos var ieraudzīt, sadzirdēt šodien, dziedātāja smaidot atbild: „Lai cilvēki atnākt uz koncertiem, negribu bojāt pārsteigumu." Piektdien, 9. martā, Vic Anselmo uzstāsies klubā „Nabaklab" Rīgā, bet dienu vēlāk – Liepājas klubā „Fontaine Palace".
Patlaban tu mitinies Vācijā, kur gotiskā mūzika ir daudz vairāk novērtēta nekā Latvijā. Vai šis bija noteicošais iemesls aizbraukšanai no Latvijas, kas ir pat likumsakarīgi, jo tur tavai mūzikai ir plašāks tirgus?
Primārais iemesls, kādēļ aizbraucu, bija mīlestība. Bet es vienmēr ļoti labi esmu jutusies Vācijā. Tur man pat elpot ir vieglāk.
Cik ilgi Vācijā plāno palikt?
Es to neplānoju. Dzīve rādīs.
Kas vispār mūzikā patlaban notiek Rammstein dzimtenē?
Tā kā es vairāk interesējos par alternatīvo skatuvi, varu pastāstīt tikai par to. Vācijā viss notiek - daudz koncertu, attiecīgi arī daudz apmeklētāju, subkultūras dzīvo un zied.
Kaut kā ļoti piesējos tai Vācijai. Vai interesējies arī par citām mākslas jomām – apmeklē kino, teātri, mākslas galerijas?
Pavisam noteikti interesējos. Viens no maniem sapņiem ir uzstāties teātra izrādē vai kādā alternatīvā mūziklā. Ir ļoti daudz dažādu ideju, un laikam drīz sākšu rakstīt scenāriju. Līdz šim diemžēl nav bijis pietiekami daudz laika šajā tēmā iedziļināties.
Nesen biju Berlīnē un spēlēju akustisku koncertu Michael VonFindt fotogrāfiju izstādes laikā. Tas bija neaprakstāmi patīkami.
Vai tevi interesē un satrauc tas, kas notiek dzimtenē, – sabiedriskajā dzīvē, politikā, ekonomikā, kultūrā?
Man ir ļoti žēl par to, kas notiek Latvijā. Satrauc arī tas, ka cilvēki manā dzimtenē joprojām baidās pieteikt savas tiesības. Žēl, ka ļoti bieži, kā esmu pamanījusi, Latvijā cilvēki nespēj strādāt komandā un no sirds respektēt un mīlēt viens otru. Tam viens no pierādījumiem ir tas, kādus komentārus mēs bieži lasām portālos. Tik daudz naida vienam pret otru. Priekš kam tas viss? Enerģiju taču var izmantot daudz produktīvāk. No pieredzes varu teikt, ka pozitīvs noskaņojums, skats uz lietām palīdz jebkurā situācijā, pat šķietami vissliktākajā.
Vai esi kosmopolīte?
Jā.
Allaž simpātisks šķitis tavs šķietamu pretstatu pilnais skatuves tēls. Vai tā autore esi pati?
Jā.
Pastāsti, kā tu vispār nonāci līdz dziedāšanai! Mani kolēģi un citi amata brāļi tevi ir raksturojuši kā kautrīgu meiteni. Bet uz skatuves kautrīgumam nav vietas.
Es dziedu no agras bērnības. Mūzika man dzīvē nozīmē ļoti daudz. Kad kaut kas uz skatuves nav kārtībā, es varu kļūt par īstu bitch*. Es ļoti daudz ieguldu savā mūzikā, visu laiku mācos un cenšos attīstīties kā māksliniece. Man ļoti nepatīk, ka cilvēki strādā neprofesionāli. Es saprotu, ka dažreiz var gadīties tehniskas problēmas, bet es nevaru ciest, ka cilvēli pret to vispār ir vienaldzīgi.
Gotiskajā mūzikā dominē skumjas, ļaušanās neizbēgamajam. Ja uz mūziku paskatās tīri matemātiski, kā tu domā, kādas dziesmas pasaulē ir vairāk – minorā vai mažorā? Un, tavuprāt, kāpēc?
Manuprāt, minors ir vairāk. Tāpēc, ka skumjo sajūtu ietekmē ļoti bieži ir stiprāka motivācija kaut ko sacerēt.
Reiz secināju, ka mūzikas, ko likt atskaņotājā, izvēli ietekmē gadalaiki – vasarā klausos pasaules mūziku, piemēram, balkānu, tumšajā periodā – postpunk, postrock un līdzīgus. Vai gadalaiku maiņa ietekmē arī tavu radošo izpausmju noskaņu? Kurā gadalaikā jūties vislabāk?
Esmu pavasara un vasaras tips. Ziemā bieži vien mani labākie draugi ir migrēna un viegla depresija.
Jā, laikam tev ir taisnība, kaut kas ar mūzikas izvēli notiek tieši atkarībā no laika. Bet dažreiz es speciāli īstenoju kontrastu, lai nepaliktu pārāk skumji. – Piemēram, ziemā klausos rock and roll, funk vai kaut ko no 30. gadiem.
Bet mani vienmēr ideāli ietekmē klasiskā mūzika.
Dziedi ne tikai angļu, bet arī vācu valodā. Vai varam cerēt kādudien tevi dzirdēt dziedam dzimtajā valodā?
Es dažreiz koncertos dziedu „Tumša nakte, zaļa zāle".
Ko esi iecerējusi mūzikā paveikt – tavi augstākie mērķi?
Gribu radīt mūziku, nedomājot par materiālām problēmām. Vācijā gribu atvērt savu vokālo studiju. (Pagaidām vokālās nodarbības vadu privāti.) Gribu spēlēt teātrī, pašsacerētos mūziklos un daudz uzstāties lielos koncertos. Gribu visu laiku attīstīties un iet uz priekšu.
Atkāpjoties no mūzikas, gribu atvērt Vegan restorānu, jo pati esmu vegāne.
Ko domā darīt vecumdienās?
Atcerēties, cik man bijusi forša dzīve. Stāstīt pasakas saviem mazbērniem. Beigās laimīgi nomirt, pēc tam reinkarnēties.
*No angļu valodas - maita
Foto: Vic Anselmo. Foto (c) Aleksandrs Trinitatovs
