Koncertprogrammā skanēs Johannesa Brāmsa Sonāte klavierēm un čellam F dur op. 99, Sonāte klavierēm un vijolei d moll op. 108 un Trio klavierēm, vijolei un čellam H dur op. 8
Abi izcilie vācu profesori pie mums ierodas jau atkārtoti. Jāpiebilst, ka Rīgas publika vēl šodien ar sajūsmu atceras pirms dažiem gadiem notikušos spožos simfoniskās mūzikas koncertus Viva Brahms II, kurā viesi atskaņoja J. Brāmsa Dubultkoncertu, kā arī koncertu Mūza un dzejnieks, kad abi vācieši muzicēja kopā ar pianistu Sergeju Osokinu. Šoreiz izcilajam ansamblim pievienojies pianists un kamermūziķis Jānis Maļeckis. Tas vien rosina iedomāties, cik fantastisku Brāmsa skaņdarbu interpretāciju mēs varēsim baudīt šo piektdien.
Marija Klīgele /Maria Kliegel, Vācija/ ir viena no izcilākajām mūsu laika čellistēm. Viņas starptautiskā karjera sākās ar Grand Prix Mstislava Rostropoviča konkursā Parīzē 1981. gadā. Klīgele ir iecienīta māksliniece vairākās ierakstu kompānijās, jo viņas ieraksti ir ļoti pieprasīti. Ierakstot Šnitkes Pirmo koncertu čellam ar orķestri, komponists to atzina par ideālu sava darba interpretāciju. Visvairāk ierakstu veikti Naxos – vairāk kā koncerti čellam un citi darbi. Marija Klīgele ierakstījusi arī daudzus Brāmsa, Šopēna, Gubaiduļinas, Kodāja, Mendelszona un Šūberta kamermūzikas darbus. Tapis arī visu Bēthovena skaņdarbu čellam un klavierēm ieraksts, kā arī Haidna koncerti čellam un Baha solo svītas.
Čelliste regulāri uzstājas ar vadošajiem pasaules orķestriem visā pasaulē. Viņas repertuāra diapazons ir ļoti plašs, sniedzoties līdz pat mūsdienu komponistu izcilākajiem darbiem. Viņas interese paplašināt repertuāru jau vairākkārt pamudinājusi komponistus rakstīt mūziku īpaši viņai. M. Klīgeles iespaidā tapis Vilhelma Kaizera-Lindermana darbs Hommage a Nelson, kas veltīts Nelsonam Mandelam.
Kopš 1986. gada Marija Klīgele ir Ķelnes Mūzikas augstskolas profesore. Māksliniece spēlē uz leģendārā Stradivari instrumenta ex Gendron, kurš darināts 1693. gadā. Vairāk nekā 30 gadus tas piederēja Morisam Gendronam, taču Ziemeļreinas-Vestfāles Kultūras un Mākslas fonds to piešķīra Marijai Klīgelei. 1999. gadā viņa tika apbalvota ar Ziemeļreinas-Vestfāles Goda ordeni.
Vācu vijolnieks Andreass Rēns /Andreas Röhn/ ir Bavārijas Radio simfoniskā orķestra koncertmeistars un Hamburgas Mūzikas augstskolas profesors. Viņš pats absolvējis šo augstskolu pie Evas Hauptmanes, Karla Fleša skolnieces, kaut gan par viņa pirmo vijoļspēles skolotāju uzskatāms viņa tēvs – Ēriks Rēns, bijušais Vilhelma Furtvenglera koncertmeistars Berlīnē. Tālāk A. Rēns mācījies arī pie Maksa Rostāla, Kristiāna Ferrā, Josefa Gingolda un īpaši pie Henrika Šēringa, kas bija viņa galvenais mentors mūzikā. Ieguvis pirmo vietu Karla Fleša konkursā Londonā, Andreass Rēns uzsāka solista karjeru, uzstājoties daudzās pasaules valstīs. 1973. gadā viņš kļuva par Dienvidvācijas Radio simfoniskā orķestra pirmo koncertmeistaru Štutgartē. 1981. gadā pārcēlās uz Minheni un turpināja šo pašu darbu Bāvārijas Radio orķestrī, kuru toreiz vēl diriģēja Rafaels Kubeliks. Turpmākajos gados Andreass Rēns strādājis un koncertējis ar Leonardu Bernstainu, Lorinu Māzelu, Rikardo Muti un citiem pasaulslaveniem diriģentiem līdz šim brīdim, kad Bavārijas Radio orķestra galvenā diriģenta posteni ieņem Mariss Jansons.
Pianists, kamermūziķis un gleznotājs Jānis Maļeckis Latvijas Valsts konservatoriju (tagad – JVLMA) absolvējis 1981.gadā. Turpinot muzikālo izaugsmi, 1985. gadā J. Maļeckis beidzis asistentūru N.Rimska - Korsakova Valsts konservatorijas Kamermūzikas fakultātē, savukārt 1994. gadā JVLMA ieguvis maģistra grādu kameransambļa specialitātē.
Jānis Maļeckis ir JVLMA Kameransambļa un klavierpavadījuma katedras profesors un pedagogs Jūrmalas mūzikas vidusskolā. Meistarklases Vācijā, Lielbritānijā, Luksemburgā, Igaunijā, kā arī dalība festivālos Somijā, Igaunijā, Francijā, ASV un citviet mijas ar izcilu pedagoģisko darbu. 2004. gadā saņēmis Lielo Mūzikas balvu, savukārt 2006.gadā un atkārtoti 2012. gadā kļuvis par JVLMA un Swedbank Gada balvas laureātu.
Pedagoģisko darbu J. Maļeckis apvieno ar aktīvu koncertdarbību visā pasaulē gan kā solists, gan klavieru kvarteta RIX sastāvā, kā arī dalību četru audioalbumu ierakstos. Paralēli mūzikai viņš ir pazīstams arī ar saviem darbiem glezniecībā, kuri ir bijuši aplūkojami Latvijā, Beļģijā, Norvēģijā un ASV.
2011. gada sasniegumu pūrā minamas ne vien meistarklases Rumānijā un Igaunijā, dalība dažādos mūzikas festivālos, bet arī profesora ieguldījums audzēkņu izcilo sasniegumu veicināšanā IV Starptautiskajā Sergeja Taņējeva kameransambļu konkursā Krievijā, Starptautiskajā Frīdriha Kūlava flautistu konkursā Vācijā, kā arī pašmāju kamermūzikas konkursā Jūrmala 2011.
Biļetes uz koncertu piektdien, 23. martā, plkst. 18.00 JVLMA Lielajā zālē iespējams iegādāties Biļešu Paradīzes tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv, kā arī stundu pirms koncerta tā norises vietā. Biļešu cena Ls 3; pensionāriem, studentiem un skolēniem, uzrādot apliecības – Ls 1.
Foto: Vijolnieks Andreass Rēns. Publicitātes foto