Verdi Rekviēma atskaņojumā piedalīsies Elīna Garanča, kuras šīs vasaras darba plānā ir arī Verdi Rekviēma atskaņojums Zalcburgas festivālā; soprāns būs Mišela Kraidere, ko 2009. gada maijā klausījāmies šī paša opusa atskaņojumā, savukārt 2012. gada februārī dzirdējām Dezdemonas lomā; tenora partiju dziedās Berlīnes Vācu operas solists Joseps Kans; bass būs Latvijas Nacionālās operas solists Rihards Mačanovskis. Kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri muzicēs Verdi lieldarba pieredzējušie interpreti – Latvijas Radio koris un Valsts akadēmiskais koris "Latvija".
Džuzepes Verdi monumentālo un skaisto Rekviēmu mēdz dēvēt par vēl vienu Verdi operu – tik emocionāli spēcīga ir kontrastu pārpilnība, dramaturģiskais spriegums un solobalsu, ansambļu un kora daudzveidīgā saspēle. Rekviēma tapšanas ideja dzimst 1873. gadā, kad nomirst dzejnieks Alesandro Mandzoni – Itālijas revolucionāro brīvības alku simbols, humānisma lāpnesis un romantisko ideālu karognesis. Verdi raksta: "Ar viņa nāvi beidzies mūsu šķīstākais, svētākais un augstākais slavas laiks."
Džuzepes Verdi Rekviēmā vienlīdz spēcīgi izzīmējas pasaulīgais un pārlaicīgais. Zināms, ka savu pasaules uzskatu Verdi definēja kā agnostiķis jeb cilvēks, kurš uzskata, ka par Dieva esamību vai neesamību mēs nevaram neko uzzināt.
Rīgas festivālu organizē „Latvijas Koncerti", atbalsta Rīgas dome.
Foto: Elīna Garanča. Foto (c) Harald Hoffmann/ DG
