„Johana Sebastiāna Baha "Jāņa pasija" ir viens no visu laiku spēcīgākajiem sakrālajiem darbiem, un tā atskaņojums Klusajā nedēļā ikvienam ir teicama iespēja apdomāt sensenos Jeruzalemes notikumus, kas pavērsa cilvēces gaitu citā virzienā. Pasija šajā gadījumā ir mūzikas žanrs, kas vēsta par Kristus ciešanām un Krusta nāvi", stāsta muzikologs Orests Silabriedis.
Pasijas atskaņoja jau agros viduslaikos – sākotnēji tās lasīja vai rečitēja priesteris, vēlāk tās izrādīja kā mistērijas un sakrālās drāmas vai vismaz publiski lasīja lomās. Cik zināms, Jakobs Obrehts (1450–1505) bija pirmais komponists, kurš pasijas tēmu izvērsa motetes veidolā, un pavisam drīz viņam radās sekotāji gan katoliskajā pasaulē, gan protestantisma gara pārņemtajā Vācijā. Žanra kulminācija neapšaubāmi ir Johana Sebastiāna Baha komponētās pasijas, kurām meistara daiļradē ir muzikālās drāmas, faktiski – operas nozīme. Dažādos avotos atšķirīgs ir Baha komponēto pasiju skaits. Visbiežāk minētas četras, no kurām "Lūkas pasijas" autorība ir apstrīdama, "Marka pasija" (atskaņota arī Rīgā) saglabājusies nepilnīgi, tādējādi mēs varam būt pilnīgi droši par divām Baha rokrakstā tapušām pasijām – tā ir monumentālā, līdzsvarotā "Mateja pasija" (1727) un dramatiski operiskā "Jāņa pasija" (1724). Jau ievada kora sešpadsmitdaļnošu virmojošais mutulis un šautraini traģiskie kora saucieni dara klausītājam zināmu, ka gaidāms dramatiski piesātināts vēstījums. Jāņa evaņģēlijā lasām, ka Jēzus pēdējie vārdi nav vis izmisušais sauciens "Mans Dievs, kāpēc Tu esi mani atstājis" (Matejs, Marks) vai paļāvīgais paudums "Tēvs, es nododu savu garu Tavās rokās" (Lūka), bet gan dziļi traģiskā vārdkopa "Viss piepildīts". Baha "Jāņa pasijā" šis ir introvertās kulminācijas brīdis – alta dziedājums ar violas da gamba solo faktiski ir Kristus un viņa dvēseles saruna.
Biļetes var iegādāties „Biļešu paradīzes" kasēs. Pensionāriem, studentiem un skolēniem 50% atlaide.
Sīkāka informācija www.latvijaskoncerti.lv.
Foto: Sergejs Jēgers. Pubicitātes foto