„Mona De Bo" ir lieliski ne tikai koncertos. Mūzika savu smagnējo cēlumu nezaudē arī ierakstā, un no 29. marta mūzikas entuziasti to var baudīt arī vinilā, jo tieši šajā datumā tika izdots apvienības jaunākais albums „Pag Pag" skaņuplatē. Pats albums dienasgaismu ieraudzīja jau gada sākumā, kad grupa to atzīmēja ar vairākiem koncertiem Latvijā un Igaunijā.
Baudīt lietuviešu kvarteta „Friends of Edgars" un vakara galveno mākslinieku, grupas „Mona De Bo" koncertu ieradies bija visai neliels klausītāju loks. Neliels, vērtējot to attiecībā pret „Palladium" ietilpību. Ja koncerts noritētu, piemēram, mazāka izmēra klubā, iespējams, varētu teikt, ka koncerta apmeklējums vērtējams kā pietiekams. Tomēr grūti iedomāties šim koncertam piemērotāku skatuvi par „Palladium". Nevainojamā skaņa, lieliskās gaismas un zāles izkārtojums ļauj koncertu ne tikai piedzīvot, bet arī baudīt. Bija skaidrs, ka koncertā nav daudz tādu, kas tur būtu nokļuvuši nejauši. Arī pati mūzika klausītāju nesasniedz nejauši – lai gan tu kā klausītājs zālē neatrodies viens, mūzika sasniedz tevi ļoti personiski. Vienlaikus tā ir visiem un arī katram atsevišķi. Paredzēt vienotu reakciju ir neiespējami. Katram asociatīvais pārdzīvojums būs savs – vienam tā būs atkalredzēšanās, citam – mīlestība no pirmās... nots. Ja „Friends of Edgars" performanci radās vēlme analizēt, „Mona De Bo" panāca tieši pretēju efektu – aizmiršanos un ļaušanos mūzikai.
Aptuveni divdesmit minūtes pirms deviņiem vakarā, uz „Palladium" skatuves kāpj lietuviešu kvartets „Friends of Edgars". Tomēr par lietuviešu kvartetu to pa īstam saukt negribētu, jo bundzinieks ir latvietis – Artis Orubs, kas šajā koncertā tā vien šķita esam apvienības galvenais vilcējspēks. Izteiksmīgā spēles tehnika šķita izvirzām viņu priekšgalā, bet pārējie mūziķi kļūst par izteiksmīgu fonu. Nevarētu teikt, ka „Friends of Edgars" neskanēja labi. Nebūt ne. Mūziķu sniegums bija pietiekami interesants un dinamisks, tomēr nepameta sajūta, ka mūziķi ir katrs par sevi, bet kopā līdz galam neskan. Kvartetā muzicē arī lietuviešu akadēmiskās mūzikas komponists un mūziķis Arturas Bumšteins, saksofonists Iļja Belorukovs un trompetists Dominiks Višnausks. Aptuveni pusstundu garā performance bija dinamiska, tomēr tai pietrūka vienota elementa. Daži teiks – tāds nu ir eksperimentālais džezs. Varbūt. Un tomēr, lai gan rezultāts nebija slikts, mūziķiem būtu noderējis lielāks saspēles elements.
Četrdesmit minūtes vēlāk skatuvi ieņem „Mona De Bo" un bez pompa (lasi – gariem un ceremoniāliem ievadiem) sāk savu performanci. Nesteidzīgi un lēni, tomēr ļoti cēli „Mona De Bo" uzstāšanos sāk ar skaņdarbu, kas pirmajās asociācijās nekavējoties aizved pie amerikāņu drone mūzikas korifejiem – Earth. Te gan jācitē grupas Soundarcade ģitārists Lauris Ābele, kas reiz intervijā izteicās, ka pazīstamas ietekmes apvienības mūzikā nav nejaušas: „Tas ir kultūrcitāts. Mēs skaidri un gaiši pasakām – tas mums patīk un mēs gribējām uztaisīt kaut ko līdzīgu, un mēs rēķināmies, ka jūs zināt, kas tas ir." Bez šaubām var apgalvot, ka Mona De Bo gadījumā tas ir tāpat. Grupas daiļrade nav iedomājama bez drone smagsvaru ietekmēm. Taču šīs asociācijas izzūd jau pēc pirmajām minūtēm, kad skanējumā arvien skaidrāk iezīmējas tieši „Mona De Bo" rokraksts, kas ar katru nākamo kompozīciju kļūst arvien izteiktāks. Kamēr „Friends of Edgars" uzstāšanās laikā nākas domāt par to, ka pietrūkst saspēles, „Mona De Bo" šādu iedomu pat nepieļauj. Izcila saspēle visu mūziķu starpā – abi Edgari (Rubenis un Eihmanis) un pārējie mūziķi atrodas izcilā harmonijā. Brīžiem šai saspēlei pievienojas arī gaismotājs, cenšoties uztvert vissmalkākās mūzikas nianses un tās attiecīgi papildināt. Izdodas. Gandrīz. Ik pāris dziesmu laikā mūziķiem uz skatuves pievienojas arī pūtēji, kas mūzikai piešķir papildus dimensiju.
Cik apzināti tas tika darīts, iespējams, paliks miglā tīts, tomēr atskaņojamās kompozīcijas mākslinieki, šķiet, bija izvēlējušies izkārtot teju gredzenveida kompozīcijā, kur beigas ir tādas pašas kā ievads, bet kulminācija – koncerta vidū. Tikpat lēni un rūpīgi, cik klausītājs tiek ievests „Mona De Bo" skaņu pasaulē, viņš no tās arī tiek aizvadīts prom. Ar kopīgu gandarījuma sajūtu mūziķi un klausītāji šķiras kā draugi – uz atkalredzēšanos.
Foto: Mona De Bo ģitārists Edgars Rubenis koncertā koncertzālē Palladium. Foto (c) Ivo Blūms
