„Cīņas klubā” uzvar Andris Ērgis un „Cacao”

Ik nedēļu šova tiešraidē cīņas ringā tikās četri mūziķi vai grupas, kurus tika izvirzījis radio SWH, balstoties uz ikmēneša TOP 20 rezultātiem. Pēc skatītāju balsojuma katrā no raidījumiem tika kvalificēts viens finālists. Kopumā šovā startēja 40 dziesmas, no kurām finālā pēc skatītāju balsojuma iekļuva 10, vēl 5 dalībniekus viņiem pievienoja raidījuma tiesneši Artis Volfs un Toms Grēviņš, kas arīdzan ņēma dalību visos raidījumos.

Finālā dalībniekiem vairs nav jācenšas satilpt nelielajā LNT studijā, kur visās iepriekšējās cīņas gājis karsti patiesi burtiskā nozīmē, noslēguma raidījumam izraudzītas kluba „Essential” telpas.

Jau krietnu laiciņu pirms šova sākuma puskvartāla garumā pie ieejas stiepjas fanu rinda, kas gaida savu iekļūšanas kārtu. Jau brīdi vēlāk viņi tiek izkārtoti darbības pozīcijās un zonās – veselos trijos stāvos. Centrā no studijas pārceļojis jau zināmais cīņas rings, tikai nu jau mazliet paplašinātākā formā. Skatītājiem vēl tiek nodotas dažnedažādas aplaudēšanas un visādas citādas jūsmas izrādīšanas instrukcijas, kuras gan ne pa kam nevēlas ievērot kāds viscaur oranžs tēls, kas sagādājot atrakciju publikai, ar kaujas saucieniem metas ringā, tiesa tas notiek filmēšanas starplaikā. Lai nu kā, trīs stundu maratons ir sācies.

Tā pirmā daļa kā veltījums ar vieglu sklerozi sirgstošajiem un kā balss ievingrināšana muzikantiem, atgādinoši izskan visas dalībnieku dziesmas. Šoreiz rātni un raiti rindiņā, kā jau to noteikusi iepriekšējā izloze, viens pēc otra uzstājas: „ēnas”, „Double Faced Eels”, Elli U, Imants Daksis, Ainars Virga, Andris Ērgis un „Cacao”, Goran Gora, „Mofo”, Igo un „R.A.P.”, Dons, „Putnu balle”, „SuperHuman”, „Astro’n’out”, „Dzelzs Vilks”, „Melo – M” un Intars Busulis.

Viss notiek ātri, raiti un nesāpīgi, īpašus brīnumus neviens še rādīt negrasās, faniem tiek savs prieciņš, no žūrijas puses pa komentāram, taču kopumā tam visam tikai tāds atgādinošs efekts, priekšstatam, kas, kā un ko vispār izpilda, tiesa, ne viens vien akmens ieripināms skaņošanas dārziņā.

Pēc pēdējās dziesmas, un ne minūti agrāk, tiek izsludināts balsojums, tieši desmit minūtes, nežēlīgi ierobežojot tos, kas cerējuši nobalsot par savu favorītu vienpadsmit reižu – maksimāli pieļaujamais skaits ir desmit (gribot negribot, rodas secinājums, ka lai noskaidrotu objektīvo fanu kopskaitu katram dalībniekam, gala rezultāta balsu skaitu arī būtu vēlams dalīt, ja ne ar desmit, tad vismaz ar pieci).

Skatītāju balsojums ticis apkopots un tiek paziņoti četri finālisti, kam nākamajā kārtā jau ierastais uzdevums izpildīt kādu, arī iepriekš izlozētu, pretinieka dziesmu. Tā kā izlozes rezultāti arī interesentiem bijuši pieejami, tad iespējams, kāds finālā ticis ne savas dziesmas, bet gaidāmās atrakcijas – sev netipiskas dziesmas izpildes dēļ.

Kā ierasts, finālisti vispirms izpilda arī savas dziesmas kādu akustisku vai citādi netradicionālu versiju. Pirmā fināliste ir Elli U un, domājams, visus vairāk par viņas pašas dziesmas interpretāciju interesē viņas nu jau eks-konkurenta (viņš finālā neiekļuva) dziesminieka Imanta Dakša kompozīcijas „Esība smaržo” versija. Dziesma par bitīti aiziet „pa smago”, vai drīzāk noplanē teksta noskaņai pa virsu, ar visām pūkainajām rotaļmantiņām, turklāt vēl ar bezgalšvaku skaņas kvalitāti, tā, ka nekas vairāk par mazliet dārdošu leļļu teātri nesanāk. Tiesnešu komentārs arī gana skarbs – uzreiz piedāvāt viņai ceturto vietu, kas ar zāles atbalstu tiek akceptēts.

Andris Ērgis un „Cacao” tiklab savu, kā Igo un „R.A.P.” dziesmu „Dzīve bez apstājas” „nolaiž” vienā, pēdējiem tuvākajā izpildījuma manierē. Igo un „R.A.P.”, kam kritis „Putnu balles” „Labais āķis”, tīri meistarīgi aizpilda rindiņas, kuras Igo nav paguvis pirms dziedājuma izvilktajā špikerītī pārlasīt, ar daudzbalsīgu „la la la”, tādējādi rezumējot visu oriģināldziesmas noskaņu.

Kā pēdējais uzstājas Dons, kam pēc savas dziesmas interpretācijas kā nākamā tikusi „SuperHuman” – „Jau tā”, viņam gan arī ar teksta apguvi kā nu gājis, tā gājis, laiks tiek vilkts gan savā, gan bijušo konkurentu dziesmā, iepazīstinot skatītājus ar pavadošo sastāvu un tāpat vien aizpildot laiku, ko viņš galu galā vēl arī pārsniedz.

Nu jau klāt arī finālbalsojums, kura laikā skatītājiem laiku kavē ieraksti, kuros vērojami fragmenti no pārējo, finālā neiekļuvušo, mūziķu veidotajām pretinieku kompozīcijām, sak, šito jūs būtu dzirdējuši, ja balstu par mums. Un kā atsvaidzinoša pārmaiņa, šovā dalību neņēmušie „Cosmos” ar dziesmiņu par dillīti, lociņu, roku un cimdiņu.

Uzvarētājus aicināti paziņot divi šī pasākuma galveno kūrētāju SWH un LNT svarīgākie pārstāvji Zigmārs Liepiņš un Andrejs Ēķis, kas pasniedz arī savas balvas, reklāmas laiks TV ekrānos tiek pirmās un otrās vietas ieguvējiem, savukārt ieraksta iespējas no SWH gan tikai pirmajam.

Pārsteiguma šai finālā nekāda, skatītāji manāms alkst estrādes poētikas, romantikas un tamlīdzīgi, un pie zelta boksa cimdiem tiek Andris Ērglis, aiz sevis atstājot Donu, kas savulaik arī ar gana saldām dziesmiņām publikas labvēlības saulītē grozījies.

No gaisa lido „sudraba lietiņš”, līst šķīstījošā ūdens šaltis pār mūziķiem un akmens, domājams, ripo tālāk, jo, galu galā, beidzot visi rēķini ar pērno gadu noslēgti un populārākā muzikālā kompozīcija noskaidrota.