Teju 23 gadus vecā Nika Roza Danilova ir amerikāņu mūziķe, kas plašu pasaules atpazīstamību sāka gūt 2009. gada nogalē. Viņas kontā ir trīs studijas albumi un kā iesildošā māksliniece Zola Jesus ir devusies Eiropas tūrēs kopā ar Fever Ray un The XX. Vienai no viņas dziesmām – „In Your Nature" – remiksu ir veidojis pat pasaulslavenais kinorežisors un mūziķis Deivids Linčs, bet mūziķes balss dzirdama arī vienā no apvienības „M83" jaunākā albuma dziesmām. Tikpat interesanta ir arī mūziķes „aizmugure" – astoņu gadu vecumā Danilova sākusi apgūt operdziedātājas prasmi, taču desmit gadus vēlāk to pametusi un pat mēģinājusi aizmirst visu, kas apgūts, lai atgūtu balss nerūdīto skanējumu. Tomēr klausītājs šajā niansē ir ieguvējs, jo, kā pierādījies, mūziķi ar akadēmisko „aizmuguri" (piemēram, grupa „Muse") koncertos lielākoties neliek vilties, klausītājiem ļaujot izbaudīt ļoti kvalitatīvu savas daiļrades izpildījumu. Mūziķe ir studējusi filosofiju, bet savā skatuves vārdā apvienojusi franču rakstnieka Emīla Zolā un Jēzus vārdus.
Domājams, citur Eiropā un arī pasaulē Zola Jesus vārds ir populārāks nekā šeit, Latvijā, kur vidējais klausītājs ar mūziķes daiļradi vēl ir tikai iepazīšanās stadijā. Par to liecināja arī koncerta apmeklētāju skaits, kas nebija pat tik liels, lai pilnībā piepildītu „Palladium" parteru. Galu galā, fakts, ka koncerts noritēja pirmdienas vakarā nav arguments tā neapmeklēšanai, jo pēdējā dziesma izskanēja krietni pirms pulksten vienpadsmitiem, un arī biļešu cena to pārdošanas sākumā uzskatāma par visai demokrātisku – 11 lati. Tas arī vēlreiz liek uzdot jautājumu – kas tiek darīts pasākuma promocijas nolūkos pēc preses relīžu izsūtīšanas? Klausītājs ir jāizglīto!
Zola Jesus koncertu iesildīja jaunā igauņu apvienība „Zebra Island" – grupa, kurai ir potenciāls, tomēr vēl daudz jāstrādā pie izpildījuma, repertuāra un skatuviskā tēla pilnveidošanas. Protams, iesildītāju uzdevums nav būt lieliskiem un, nedod Dievs, pārtrumpot vakara galvenos māksliniekus, tādēļ kritikai šeit nav vietas. Pirmkārt, jānovērtē fakts, ka tiek dota iespēja jaunajiem talantiem un arī tas, ka latviešu publika tiek iepazīstināta ar aktualitātēm kaimiņvalstu mūzikā. Sadraudzībai taču jābūt, vai ne? Lai gan „Zebra Island" uzstāšanās brīžiem arvien vairāk sāka līdzināties labai fona mūzikai, ne performancei, kam būtu vēlme pievērsties pilnībā, bija klausītāji, kas aizrautīgi baudīja mūziķu sniegumu, un kāds fans skatuves priekšā dziesmu starplaikā pat lūdza autogrāfu grupas vokālistei Helīnai Risti.
Aptuveni divdesmit minūtes pirms desmitiem vakarā uz „Palladium" skatuves kāpj Zola Jesus ar grupu, kuras sastāvā ir taustiņinstrumentālists, bundzinieks un vijolniece. Uz tumšajās drēbēs tērpto mūziķu fona, ģērbusies baltā, Zola Jesus atgādina teju eņģeli – tikai mazliet nešpetnu un ar eksplozīvu enerģiju apveltītu. Bez nevajadzīgas liekuļošanas ar gariem tekstiem starp dziesmām (šo īpašību no „mazajiem" mūziķiem, nudien, vajadzētu aizgūt arī arēnās un stadionos spēlējošajiem pop un rokmūzikas smagsvariem), Zola Jesus uzstāšanās ir monolīts sniegums (gandrīz) bez pārrāvuma. Vienīgā nelielu apjukumu radošā „vai tas bija viss?" pauze ir tikai starp dziesmām „Vessel" un „Skin", kad skatuvi pamet bundzinieks un taustiņinstrumentālists, kura vietu ieņem pati dziedātāja, lai izpildītu balādi, kas ir pēkšņs kontrasts iepriekš dzirdētajam. Tā vien šķiet, ka „Skin" laikā mūziķei vairs nav kur paslēpties. Pēkšņi viņas delikātums atklājas ne vien vizuālajā tēlā, bet arī izpildījumā. Ir tikai balss, klavieres un vijole. Un tas ļauj ielūkoties dziļāk. Tieši dziesmas dzīvā izpildījuma laikā pēkšņi rodas asociācijas ar Filipa Glāsa klavierskaņdarbu „Metamorphosis One".
Jāsaka, ka Zola Jesus ir māksliniece, kuras daiļradē, vismaz pagaidām, gandrīz visas dziesmas ir hiti, un tieši tādēļ koncertu nav iespējams iedalīt kāpumos un kritumos. Bez jau iepriekš minētās „Skin", koncertā tika izpildītas arī tādas dziesmas kā „Vessel, „Avalance", „Night", „In Your Nature" (dziesma, kurai remiksu veidojis Deivids Linčs), „Poor Animal" u.c. Katra dziesma tika izpildīta ar gandrīz nevainojamu precizitāti, ko tikai pastiprina „Palladium" nevainojamā akustika un tikpat lieliskās gaismas, kam šajā reizē bija visai liela loma, ņemot vērā, ka pati skatuve iztiek bez izskaistinājumiem – uz tās ir tikai mūziķi, nekā lieka. Un tas arī nav vajadzīgs, jo Zola Jesus ir tik spraiga, tik valdzinoša, ka atraut acis ir teju neiespējami.
Foto: Zola Jesus koncertē „Palladium". Foto (c) Ivo Blūms
