1930. gadā dibinātais Maskavas Radio orķestris, kuru patlaban sauc par Pētera Čaikovska Lielo simfonisko orķestri, ir viens no Krievijas pašiem labākajiem simfoniskajiem kolektīviem. Tā izcilo spēles kvalitāti savulaik veidojuši tādi meistari kā episkais Nikolajs Golovanovs un oriģinālais Genādijs Roždestvenskis. Kopš 1974. gada orķestra priekšgalā ir visā pasaulē atzītais maestro Vladimirs Fedosejevs. Orķestra un diriģenta sadarbība izveidojusies tik veiksmīga, ka to mēdz saukt par "svēto saikni". Fedosejeva laikā par izcilām krievu klasikas interpretācijām orķestris ieguva tiesības pievienot savam nosaukumam Pētera Čaikovska vārdu, un ir pilnīgi skaidrs, ka šo tradīciju gaismā tiks interpretēts arī Rīgas koncertprogrammā iekļautais Čaikovska apbrīnotāja Sergeja Rahmaņinova Trešais klavierkoncerts, kurā solists būs Latvijas publikas mīlulis – ar nevainojamu loģiku un spēcīgu iekšēju kvēli muzicējošais Antons Ļahovskis.
Par Pētera Čaikovska Lielo simfonisko orķestri mēdz teikt, ka tā stīginstrumentu grupa muzicē neticami dziedoši, lokani un izteiksmīgi no visvarenākā fortissimo līdz elpu aizraujošam piano, koka pūšamo grupa esot pats dzejiskuma iemiesojums – neparasti skaisti tembri un bezrobežu virtuozitāte, savukārt metāla pūšamie spēlējot pilnasinīgi, sulīgi, samtaini un nedzirdēti sabalansēti.
Ar militāro floti saistītā ģimenē augušais Nikolajs Rimskis-Korsakovs (1844–1908) labprātīgi devās studēt Jūras akadēmijā, veiksmīgi izturēja kursanta gala pārbaudījumus un, uz brālēna kuģa dienēdams, apbraukāja daļu pasaules. Tikai vēlāk nāca apjauta, ka mūzika varētu būt profesionāļa, ne tikai diletanta aicinājums, un ne bez Millija Balakireva iespaida Rimskis-Korsakovs kļūst par vienu no 19. gadsimta krievu mūzikas dižajiem milžiem. Orķestra krāsu izzināšana kļūst par vienu no Rimska-Korsakova lielajām kaislībām, un 1880. gadu beigās viņš komponē "Spāņu kapričo", "Krievu Lieldienu svētkus" un "Šeherezadi", kurā „Tūkstoš un vienas nakts" stāstu motīvus patiešām var klausīties kā skaņu bildi, kā kino. Majestātiski jūras viļņi, elpu aizraujošs Sindbada kuģojums, bargais sultāns Šahriars, piemīlīgā un atjautīgā Šeherezade – visi tēli te zīmēti spilgti un aizraujoši.
Sergejs Rahmaņinovs ir krievu romantisma laikmeta pēdējā bezdelīga mūzikā. Būdams Čaikovska apbrīnotājs (profesionālās simpātijas, kaut neilgas, bija abpusējas), Rahmaņinovs atšķirībā no sava vienaudža Skrjabina vai desmit gadu vēlāk dzimušā Stravinska netiecās kļūt par jaunu pasauļu atklājēju. Viņš nodzīvoja līdz 20. gadsimta vidum un tā arī nemainīja attieksmi pret ierasti romantisko skaņuvalodu, kas tomēr uzskatāma par jaunas kvalitātes vērtību, ja salīdzinām ar 19. gadsimta krievu komponistu devumu. Rahmaņinovs bija savas paaudzes ievērojamākais koncertpianists, par kura meistarību var pārliecināties ierakstos, kas saglabājušies.
Sergejs Rahmaņinovs kopumā komponējis četrus klavierkoncertus. Trešais klavierkoncerts tapis laikā no 1909. gada pavasara līdz rudenim Ivanovkā, kur komponistam bija ģimenes lauku īpašums. Trešā klavierkoncerta pirmatskaņojums notika 28. novembrī Ņujorkā ar Valteru Damrošu pie diriģenta pults. Nākošā gada 16. janvārī Rahmaņinovs spēlēja šo koncertu kopā ar Gustava Mālera diriģētajiem "Ņujorkas filharmoniķiem". Rahmaņinovs veltīja opusu savam draugam, pretrunīgi vērtētajam, taču nenoliedzami superspožajam poļu pianistam un pedagogam Jozefam Hofmanim.
Rīgas festivālu organizē „Latvijas Koncerti", atbalsta Rīgas dome.
Biļetes iegādāmajas „Biļešu paradīzes" kasēs.
Foto: Maestro Vladimirs Fedosejevs. Foto (c) Arkady Gluhih
