Laura Polence Project muzicē Amsterdamas Mākslu Augstskolas (Amsterdamse Hoogeschool voor de Kunsten) džeza nodaļas maģistranti – vieni no spiltākajiem jaunajiem Latvijas džeza mūziķiem - Laura Polence (vokāls) un Matīss Čudars (ģitāra), kā arī Breno Virisimo (kontrabass) no Brazīlijas un Vernons Šatleins (perkusijas) no Karību valsts Kurasao.
Elīna Cire: Tu savas mūziķes gaitas sāki kā kordiriģente. Kā nonāci līdz džezam?
Laura Polence: Rīgas Doma kora skolā mācoties, akadēmiskās mūzikas „aitu barā" bija pāris „džeza vilku" - entuziasti, kuri ik pa laikam rīkoja džeza pasākumus skolā. Es vienu šādu koncertu noklausījos. Pirmo reizi dzirdēju Djūka Elingtona (Duke Ellingtone), Irvinga Berlina (Irving Berlin), Džeroma Kerna (Jerome Kern) komponētās dziesmas 15 gadu vecumā. Tad man līdzās akadēmiskajai mūzikai radās interese par džezu. Mājās nesen bija uzradies dators un internets, un tad jau viss notika. Atklāju Ellu Ficdžeraldu un Billiju Holideju, Čārliju Pārkeru un Mailzu Deivisu... Tam bija/ir "lavīnas efekts", jo vairāk es uzzināju, jo vairāk man patika šī mūzika un es gribēju turpināt klausīties, meklēt, saprast, atrast.
Pastāsti, kāda ir ikdiena Amsterdamas mākslu augstskolas maģistrantūrā?
Amsterdamas Mākslu augstskola ir liberāla iestāde, kurā katrs pats lielā mērā ir sava progresa kalējs. It sevišķi maģistrantus neviens te nedīda un nesaka priekšā, uz kuru pusi spert nākamo soli. Pašam jāsastāda sava studiju programma iestājoties (tas ir viens no galvenajiem kritērijiem uzņemšanā uz maģistrantūru), jāizvēlas tēma "Maģistra izpētes darbam", pasniedzēji, nodarbības... Līdzās pasniedzējiem (pārsvarā nīderlandieši), ir gandrīz 100 dažādu tautību pārstāvju studentu vidū. Tikai 20% studentu džeza nodaļā šeit ir no Holandes. LPP ir diezgan spilgts piemērs tam, ka domubiedri var nākt no pretējām zemeslodes pusēm.
Internacionālā vide ļoti bagātina muzikāli, idejiski. Arī ēdiena gatavošanas mākslā ļoti palīdz - gan itāļu, gan indonēziešu, gan argentīniešu tradicionālās receptes te var apgūt no vietējiem. Un ir draugi un muzikālas sadarbības partneri visos kontinentos, izņemot Antarktīdu.
Tu kādu brīdi studēji džezu arī Filadelfijā (ASV). Vai tur gaisotne citādāka?
Amerikā pavadītais laiks bija gan ļoti produktīvs mācoties Templas universitātē (http://www.temple.edu/ ), gan aizraujošs cilvēciski, tūristiski, muzikāli. Amerikāņi ir atvērti, strādīgi, laipni, vienkārši, interesanti gan formas, gan satura ziņā (smejas). Es biju pārsteigta, ka tehniski Templas universitātes studenti nebija tik pieredzējuši savu instrumentu spēlētāji kā mani studiju biedri Amsterdamā. Bet Amerikā džezu spēlē ar citādu enerģiju nekā Eiropā, mazāk pārdomu un sentimenta, vairāk esošā mirkļa radīšanas un izbaudīšanas prieks.
Kur esat paspējuši uzstāties pirmajā pastāvēšanas gadā?
Pārsvarā Nīderlandē un Beļģijā džeza klubos. Ir bijis daudz darāmā gan radot jaunus skaņdarbus, gan ierakstot EP - tā ir sagatavošanās fāze pilnam studijas ierakstam, kuru plānojam 2012.gada nogalē. Paralēli tam visiem mācības konservatorijā, dalība dažādos muzikālos sastāvos.
Kā atšķiras publika Latvijā un citās valstīs?
Man Latvijas publika liekas ļoti mīļa un silta, tajā pašā laikā introvertāka nekā citviet Eiropā. Latvieši, manuprāt, ir kritiski un prasīgi gan pret sevi, gan citiem.
Kas tevi piesaista latviešu tautas mūzikā?
Latviešu tautas mūzikā mani saista gudrība, viedums, vienkāršība (kas daudzkārt gan izrādās sarežģīta) - skaidras, dzīvas domas, dabiskas melodijas. Latviešu valoda ir mana mīļākā valoda - dzirdēt šo valodu, runāt un dziedāt tajā ir patīkami un viegli. Neesmu folkloriste, tautasdziesmu vācēja, manis radītā mūzika nav pieskaitāma etnomūzikas žanram. Bet
pagājušajā vasarā spēlēt latviešu tautasdziesmu apdares LPP Latvijas tūres laikā bija ļoti saviļņojoši gan muzikālā materiāla, gan pārsteidzoši atsaucīgās publikas dēļ.
Kādas latviešu dziesmas būs dzirdamas aprīļa koncertā Rīgā?
Tumša nakte, zaļa zāle, Es gulu, gulu, Stāvēju, dziedāju, vecā labā - Moseņ' Zeileit' Viesti Nesa. Par vēl vienu latviešu tautasdziesmu diskusijas grupā turpinās. Tās nekad nebeidzas. Ne dziesmas, ne sarunas.
Ieskats grupas kontrabasista un perkusionista muzikālajā pieredzē:
Breno Virisimo (Breno Viricimo, Brazīlija):
Doma mācīties mūziku man radās, kad biju 12 gadu vecs. Gribēju spēlēt ģitāru.
Manam tēvam, kurš arī bija mūziķis, piederēja studija 20 metru no mūsu mājas – tur redzēju, kā ieraksta albumus, radio džinglus. Kad man bija 17, pārcēlos uz Sanpaulo lai mācītos basģitāru un kontrabasu konservatorijā (Souza Lima Conservatory). 2009. gadā atbraucu uz Eiropu, lai turpinātu studijas, satiktu jaunus cilvēkus un uzzinātu vairāk par pasauli. Joprojām neesmu vīlies (smejas). Mūsu repertuārā ir latviešu tautas dziesmas mūsu apdarē. Kad Laura atnes tās uz mēģinājumiem, vienmēr esam priecīgi klausīties skaistās melodijas un iedvesmojamies papildināt tās ar pieredzi no savām valstīm.
Vernons Šatleins (Vernon Chatlein, Kurasao):
Sāku spēlēt kongas, kad man bija 16. Pēc universitātes, kur pabeidzu datorzinību studijas, devos uz Havanu Kubā, lai divus gadu mācītos gan akadēmisko mūziku, gan Kubas tautas mūziku. Pēc Kubas nonācu Amsterdamā, lai turpinātu savu aizraušanos ar džezu. No viesošanās pagājušovasar Latvijā prātā palikuši sirsnīgi cilvēki, lielisks ēdiens un brīnišķīgi mūziķi.
Laura Polence Project pavasara koncerts Rīgā notiks 29. aprīlī plkst. 19.00 Ģertrūdes ielas teātrī, Ģertrūdes ielā 101 a (ieeja no pagalma). Ieeja – 3 Ls, skolēniem, studentiem, pensionāriem - 2 Ls. Biļetes iepriekšpārdošanā iespējams iegādāties www.bezrindas.lv, kā arī galerijā Istaba.
Papildu informācija: www.git.lv
Foto: Džeza balss Laura Polence. Publicitātes foto
