Ģimenes dienai veltīts klasiskās mūzikas koncerts ar Rietumeiropas un latviešu komponistu programmu aicinās ieraudzīt vērtības, kuras mums dāvājis Dievs - dabas daili; mūsu tuvinieku mīlestību, rūpes par mums un nozīmi; arī mūsu mazo draugu – dzīvnieciņu - lomu mūsu dzīves harmonijā.
Marta Līna Pētersone (1998) dzimusi Rīgā, šobrīd mācās Rīgas Doma kora skolas 7. klasē. Marta dzied Airas Birziņas vadītajā Rīgas Doma meiteņu korī, solo dziedāšanu mācās pie pedagoģes Dainas Libaueres.
2009. g. augustā Marta Līna Pētersone izpildīja mazās Žannas solo partiju Māra Sirmā diriģētajā A.Onegera oratorijā "Žanna d'Arka uz sārta" Sv. Pētera baznīcā kopā ar VAK "Latvija", Rīgas Doma kora zēnu kori, LNSO, LNO solistiem un aktieriem.
2009.gada rudenī Rīgas Doma meiteņu kora sastāvā Marta piedalījās 41.Tolosas koru konkursā "41 Certamen Coral de Tolosa Cantemus", kur koris ieguva Grand Prix. Koncertos Spānijā Martai bija uzticētas solo uzstāšanās vairākās katedrālēs.
2010.gadā koris piedalījās 28. Starptautiskajā polifonās mūzikas festivālā "Voci d'Europa " Porto Torres pilsētā Sardīnijā.
Šobrīd RDMK gatavojas 15 gadu jubilejas koncertiem un Starptautiskajam koru konkursam Debrecenā, Ungārijā.
Dita Krenberga (1968), LNSO flautu grupas koncertmeistare kopš 2006. gada, flautas spēli apguvusi Latvijas Mūzikas akadēmijā pedagoga Imanta Sneibja klasē. Viņa studējusi arī pie pasaulslavenā flautista Džeimsa Golveja, kura rekomendācija deva Ditai iespēju saņemt Leonarda Bernsteina stipendiju Bostonas simfoniskā orķestra kursos Tanglvudas Mūzikas centrā no 1989. līdz 1990. gadam. Tur flautiste sadarbojās ar mūzikas pasaules autoritātēm – Leonardu Bernsteinu, Seidži Ozavu, Džefriju Teitu, Jo Jo Ma u. c. Jaunā māksliniece par savu darbību saņēma augstu novērtējumu- Gustava Zelta balvu. Mūziķe mācījusies pie izciliem flautas profesoriem – Orela Nikolē, Viljama Beneta un Alēna Mariona.
Dita Krenberga ir vairāku prestižu mūzikas konkursu laureāte: 11 gadu vecumā viņa ieguva Starptautiskā ierakstu konkursa Concertino Praha'80 laureātes un jaunākās dalībnieces titulu; 1982. gadā – 1. vietu Starprepublikāniskajā pūtēju konkursā Šauļos, Lietuvā; 1988. gadā – Grand Prix un Zelta medaļu 34. Marijas Kanalsas Starptautiskajā mūzikas konkursā Barselonā, Spānijā; 1991. gadā kļuva par Starptautiskā konkursa „Prāgas pavasaris" laureāti; 1992. gadā – par 48. CIEM konkursa diplomandi Ženēvā, Šveicē. Par izciliem sasniegumiem izpildītājmākslā Dita Krenberga saņēmusi Latvijas Lielo mūzikas balvu 2000.
Mūziķe regulāri koncertē Latvijā, Eiropā, ASV, Kanādā. Uzstājusies Austrālijā un Japānā. Kā soliste viņa spēlējusi kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, kamerorķestri „Rīgas Kamermūziķi" un citiem Latvijas kamerorķestriem, ar Maskavas filharmonisko orķestri un Jauno kamerorķestri, Londonas Mocarta orķestri, Ķelnes Radio simfonisko orķestri, Zviedrijas kamerorķestri Musica Vitae un citiem. Arī dažādu kameransambļu sastāvā flautiste koncertējusi gan Latvijā, gan dažādos Eiropas festivālos.
1995. gadā iznāca Ditas Krenbergas soloalbums, savukārt 2007. gadā kopā ar pianisti Ievu Ošu izdots CD „Laikmeta ainavas".
2008. gadā Dita Krenberga muzicēja kopā ar slavenā Vīnes seksteta čellistu Rūdolfu Leopoldu un pianisti Ievu Ošu Vīnē, Grācā un Rīgā. 2009. gada jūlijā viņa uzstājās vienā no prestižākajiem festivāliem Vācijā – Rheingau mūzikas festivālā, kur, komponistam klātesot, kopā ar kori „Latvija" un diriģentu Māri Sirmo tika atskaņota Rodiona Ščedrina liturģija „Apzīmogotais eņģelis". 2010. g. vasarā Dita Krenberga piedalījās Gidona Krēmera kamermūzikas festivālos Siguldā un Lokenhauzā.
2009. gada 11. novembrī Dita Krenberga saņēma valsts augstāko apbalvojumu - Triju zvaigžņu ordeni „Par spilgtu devumu mūzikā un nopelniem Latvijas vārda popularizēšanā pasaulē".
Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks Ingus Pētersons (1959), astoņdesmitajos gados īsā laikā kļuvis populārs kā Radio un Televīzijas Vieglās un Estrādes mūzikas orķestra solists, tautas mīlestību bauda visu savu radošo mūžu- kā silts un sirsnīgs opermākslinieks, kurš emocionāli izdzīvo savus opertēlus, kā iejūtīgs kamermūzikas u.c. žanru interprets.
Iemīļotā dziedoņa spēja aizraut klausītājus, dziedot atšķirīgos žanros- klasisko mūziku un popmūziku, ļauj viņu salīdzināt ar Andrea Bočelli un Plasido Domingo skatuvisko pievilcību.
Ingus Pētersons ir laureāts G.Otsa piemiņai veltītajā jauno vokālistu konkursā Tallinā, Belvederas Starptautiskajā vokālistu konkursā Vīnē, P.Pīrsa vokālistu konkursā Londonā.
Savu muzikālo attīstību viņš sācis ar klavierspēli Zvejniekciema bērnu mūzikas skolā, turpinājis Alfrēda Kalniņa Mūzikas vidusskolā, bet Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolu Rīgā beidzis jau kā vokālists. Balss studijas turpinājis prof. Kārļa Zariņa klasē Latvijas Konservatorijā (JVLMA), ko absolvējis 1985.gadā. Dziedājis kamerkorī „Ave Sol".
LNO debitējis jau studiju laikā Ļenska lomā Čaikovska operā „Jevgeņijs Oņegins".
Starptautiskā debija Veksfordas Operas festivālā (1986) novērtēta izcili- Ņujorkas Opera News rakstīja: „Jauna uzlecoša zvaigzne ir dzimusi."
Ingus skaisti tembrētā balss skanējusi vairāku Eiropas galvaspilsētu operteātros- Londonā, Stokholmā, Oslo, Prāgā un citur.
(Radošais darbs Grācas operteātrī ritēja vienlaikus ar priecīgu notikumu personiskajā dzīvē- teiksmainā Austrija Ingus un Ditas meitiņai Martai Līnai kļuva par šūpuļa un pirmo solīšu zemi.)
Dažādos operteātros nodziedātas pāri par trīsdesmit lomām, sākot ar liriskā tenora partijām- Ļenski, Alfredo, Faustu, Nemorīno, Hofmani- līdz spinto repertuāram – Turidu, DeGrijē, Donu Karlosu, Hozē.
Līdz šai dienai operu repertuārs dziedoņa daiļradē ir visnozīmīgākais.
Ingus Pētersona repertuārs ietver plašu žanrisko spektru- džezs, popmūzika, latviešu un ārzemju komponistu solodziesmas, opermelodijas un garīgā mūzika, kas mākslinieka muzikālajā pūrā ir īpaša, jo Ingus ir arī dzīves pētnieks. Garīgā mūzika ir sirds pozīcija, kad klausītājiem var vēstīt par savām atklāsmēm Dieva pasaulē.
I.Pētersons sniedzis pāri par 500 koncertu Latvijā, Amerikā, Kanādā, Austrālijā, Zviedrijā u. c. ārvalstīs.
Viņa balss ieskaņota ievērojamā skaitā kompaktdisku.
Ilze Reine (1970) ērģeļspēli studējusi J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (bakalaura grāds iegūts 1997. gadā, maģistrantūra absolvēta 1999. gadā) un Baznīcas Mūzikas augstskolā Herfordē, Vācijā (1993 -1995). Zināšanas papildinājusi J. Laukvika, H. Fogela, E. Koimana, B. van Ostena meistarklasēs.
Kopš 1996. gada ir Rīgas Sv. Jāņa baznīcas ērģelniece un kora diriģente. Vienlaikus sāk pedagoģisko darbību Luteriskās baznīcas mācību iestādēs, kopš 2000. gada ērģeļspēles pedagogs LELB Lutera akadēmijas mūzikas nodaļā.
Uzstājusies ar koncertprogrammām Latvijā, Vācijā, Ungārijā, Zviedrijā, Francijā. Līdztekus ērģeļu solo programmām sadarbojas ar solistiem un Latvijas profesionālajiem kolektīviem - Latvijas Radio kori, VAK „Latvija", profesionālo pūtēju orķestri „Rīga". Piedalās baroka mūzikas atskaņojumos orķestra „Sinfonietta Rīga" basso continuo grupā.
Biļetes uz koncertu nopērkamas Biļešu paradīzes kasēs.
Koncertu rīko kultūras biedrība „Baltais sapnis".
Foto: Ērģelniece Ilze Reine. Publicitātes foto