Jau kopš „Palladium" atklāšanas pagājušā gada rudenī bija skaidrs, ka līdz ar jauno koncertzāli Rīgas koncertdzīve iegūs jaunas aprises. Nudien, Rīgā arvien biežāk ierodas mūziķi, kas citkārt, iespējams, šeit nekoncertētu. Protams, var minēt to, ka līdz šim taču bija arī „Sapņu fabrika" un arī, piemēram, „Melnā piektdiena", tomēr šīs vietas ir klubi, ne koncertzāles. Un lai gan piedāvāto koncertu klāsts līdz šim ir bijis pietiekami plašs un daudzpusīgs, „Palladium" skatuvi atvēlot gan vietējā, gan pasaules mēroga mūziķiem, tikai tuvojoties koncertzāles sezonas beigām, klausītājiem beidzot tika piedāvāti arī ievērojami smagās mūzikas pārstāvji. Tikai vienu mēnesi pēc pirmā metālmūzikas koncerta „Palladium", kad uz skatuves kāpa amerikāņi „Black Label Society", 20. jūnijā smagās mūzikas gardēžus priecēja viens no savas paaudzes skaļākajiem vārdiem attiecīgā žanra arēnā – „Mastodon". Grupu atzinīgi novērtējuši ne tikai tās fani, bet arī mūzikas eksperti un žurnālisti, dažādos izdevumos labāko sarakstā ierindojot ne tikai „Mastodon" vārdu, bet īpašu atzinību veltot arī viņu pēdējam albumam „The Hunter".
Interesanti, ka par vakara apspriestāko tematu kļuva nevis vakara galveno mākslinieku sniegums, bet gan iesildošo mūziķu epopeja, kas, jāatzīst, aizsākās vēl krietni pirms liktenīgā vakara. Kā iesildošās grupas pirms „Mastodon" koncerta tika izvēlētas pašmāju apvienības – Latvijas progresīvā/ eksperimentālā metāla korifeji „Soundarcade" un trešmetāla pārstāvji „Sia Radikal". Līdz ar iesildītāju izziņošanu, potenciālo koncerta apmeklētāju vidū aizsākās karstas diskusijas, kurās vairākkārt tika apšaubīts tas, cik piemērots ir šis salikums. Tas pats turpinājās arī koncerta dienā pēc tam, kad organizatori izziņoja uzstāšanās laikus – plkst. 19.30 „Soundarcade", plkst. 20.10 „Sia Radikal", bet stundu vēlāk arī „Mastodon". „Pag, pag – „Soundarcade" kā vakara galvenajiem māksliniekiem žanriski tuvākie iesildītāji spēlēs pirmie?!" Trīs minūtes pēc norādītā laika uz skatuves kāpa „Soundarcade", atnākušos patīkami pārsteidzot ar eksplozīvā manierē izpildīto grupas vienu no populārākajiem skaņdarbiem „Crane", kas koncertos parasti tiek pietaupīta saldajam ēdienam. Šī šķiet, bija viena no pirmajām reizēm, kad tā tika izpildīta kā pirmā kompozīcija. Pārliecinoši grupa izpildīja arī trīs dziesmas – „Mythago Fern", „Seasleep" un „Keymaster" – no jaunākā, gada sākumā iznākušā albuma „Moving the Great Hadron". Taču nepatīkams pārsteigums sagaidīja gan pašu grupu, gan vēl vairāk – klausītājus – kad vēl pirms seta beigām mūziķiem tika atslēgta skaņa. Pārsniegts norādītais laika limits. Viss. Kad līdz dziesmas beigām bija atlikušas vien divas, trīs minūtes. No vienas puses šāds gājiens no organizatoru puses ir saprotams – laika limits ir noteikts. Pārsniedzāt? Rēķinieties ar sekām! Taču pretjautājumu par rīcības korektumu tomēr ir vairāk. Laba skatuves menedžera uzdevums ir spēt situāciju momentā izanalizēt, ņemot vērā gan to, kas tiek izpildīts uz skatuves un vēl jo vairāk – spējot paredzēt publikas attieksmi, ne rīkoties tikai pēc vienīgā protokola varianta, atslēdzot skaņu. Katrā ziņā „Soundarcade" līdz pat pēdējam apslāpētajam akordam turējās vīrišķīgi un publikas acīs izpelnījās simpātijas. Pēc tam ar aptuveni četrdesmit minūšu garu uzstāšanos sev ierastajā manierē turpināja grupa „Sia Radikal".
„Mastadon" savu uzstāšanos sāka tieši laikā, koncertu atklājot ar kompozīciju „Black Tongue" no albuma „The Hunter". Šī dziesma nu jau kādu laiku kļuvusi par grupas koncertus atklājošo dziesmu. Publikai tas, protams, patīk, jo šī ir ne tikai viena no populārākajām dziesmām „Mastodon" repertuārā, bet arī perfekti ilustrē grupas skanējumu, kas gan pirmo kompozīciju laikā, šķiet, nav tik masīvs, kā gribētos. Nē, ne jau izpildījuma ziņā. Izpildījums neapšaubāmi ir pirmklasīgs, tomēr atsevišķos punktos zālē brīžiem par klusu skan te vokāls, te ģitāras. It kā vēlāk to vairs nejūt un tomēr pēc koncerta vairākkārt dzirdams – bija lieliski, bet tā kā mazliet par klusu. Koncertu „Mastodon" turpina ar divām dziesmām no albuma „Blood Mountaina", bet jau pēc tam atgriežas uz „The Hunter" nots, kas caurstrāvo koncerta lielāko daļu. Lai gan pamatā tiek izpildītas pēdējā albuma dziesmas, koncertā ir dzirdami skaņdarbi no visiem pieciem albumiem.
„Mastodon" skanējums ir ne tikai masīvs, bet arī daudzpusīgs un niansēts. Grupa to panāk ar dažādiem paņēmieniem. Viens no tiem ir vokāli. No grupas četriem dalībniekiem, vokālisti lielākoties ir trīs – pamatā tas ir basģitārists Trojs Sanderss, bundzinieks Brens Deilors un ģitārists Brents Haindss. Tāpat „Mastodon" savā mūzikā variē ar dažādiem žanru elementiem. Te brīžiem skanējums ir tīrs un šķietami noslīpēts, te atkal tas pārtop daudz negantākā sladžmetāla masā, kur asākus uz zemākus rifus pavada arī Sandersa šim žanram tik perfekti piemērotais vokāls.
Publikas atsaucību koncertā varētu raksturot kā ļoti labu. Atnākušie lielākoties bija grupas daiļrades cienītāji, kas labi orientējās izpildīto dziesmu sarakstā. Brīžiem aktīvāk, brīžiem mazāk aktīvi skatuves priekšā izveidojās arī mošpits, bet pamatā sanākušie koncertu baudīja ļoti latviskā manierē – rūpīgi klausoties, izrādot savu sajūsmu attiecīgajās vietās, bet daudz neliekuļojot. Tāpat rīkojas arī „Mastodon", kas koncerta pamatdaļā ar publiku komunicē tikai ar savu atdevi un muzikālo sniegumu. Vien koncerta beigās mūziķi pasakās atnākušajiem, piebilstot arī tādas standarta frāzes kā „mēs jūs mīlam" un „ceram uz drīzu tikšanos".
Koncertā izpildīto dziesmu saraksts:
Black Tongue (The Hunter)
Hand of Stone (Blood Mountain)
Crystal Skull (Blood Mountain)
Dry Bone Valley (The Hunter)
Thickening (The Hunter)
The Hunter (The Hunter)
Octopus Has No Friends (The Hunter)
Stargasm (The Hunter)
Blasteroid (The Hunter)
Crack the Skye (Crack the Skye)
All the Heavy Lifting (The Hunter)
Specterlight (The Hunter)
Curl of the Burl (The Hunter)
Bedazzled Fingernails (The Hunter)
Aqua Dementia (Leviathan)
Iron Tusk (Leviathan)
March of the Fire Ants (Remission)
Blood & Thunder (Leviathan) – features vocals of Neil Fallon
The Sparrow (The Hunter)
Creature Lives (The Hunter)
Foto: Mastodon koncertē Palladium. Foto (c) Vladislavs Punculs
