„Death in June" koncerts Rīgā pavisam noteikti bija īpašs notikums Latvijas koncertdzīvē, jo šīs apvienības vārds ierindojams sava žanra nozīmīgāko mākslinieku sarakstā. Muzikālā projekta aizsākumi meklējami 1981. gadā Anglijā, un kopš tā laika ir izdoti deviņpadsmit albumi. Mūzikā skarto tematu un vizuālās valodas simbolu dēļ, kas skatuvi rotāja arī Rīgas koncertā, „Death in June" izpelnījušies pretrunīgi vērtētas grupas statusu. Vairāki koncerti dažādās valstīs ir ne tikai atcelti, bet pat aizliegti, savukārt divu grupas albumu – „Brown Book" un „Rose Clouds of Holocoust" – izplatīšana un pārdošana ir aizliegta Vācijā. Neskatoties uz visu, jāsaka, ka apvienības daiļradē pamatā tomēr dominē nevis reāla politiskā pārliecība, bet gan vēstures notikumu un ietekmes fascinācija. Galu galā, „Death in June" ir koncertējuši arī, piemēram, Izraēlā, bet Duglass Pīrss neslēpj to, ka ir homoseksuāls. Secinājumus izdariet paši!
Neskatoties uz grupas ievērojamo statusu, informācija par koncertu Rīgā bija ārkārtīgi skopa. Tas radīja šaubas par pasākuma apmeklētību. Bet ierodoties koncerta norises vietā, klubā „Melnā piektdiena", varēja secināt – lai gan apmeklētāju skaits nebūt nav ievērojams, tas ir apmierinošs, ņemot vērā to, ka pasākums netika promotēts. Publikas vidū, kas bija mērāma nedaudz zem simta, varēja redzēt gan industriālās mūzikas kustības un apvienības „Sturm" pārstāvjus, gan nepamatstraumes mūzikas melomānus un arī mūziķus. Lai gan šajā koncertā iesildošo mākslinieku klātbūtne nebija paredzēta, attiecīgu muzikālo noformējumu post-punk un neofolk manierē sanākušie varēja baudīt ierakstu formā gan pirms, gan pēc „Death in June" performances.
Savu uzstāšanos „Death in June" sāka ap pulksten pusdesmitiem vakarā, kad uz kluba skatuves abi mūziķi kāpa ierastajos tērpos – bundzinieks Džons Mērfijs tērpies baltā t.s. sniega virsvalkā, bet pats Pīrss sev ierastajā kamuflāžas tērpā un pirmo dziesmu laikā viņa seju aizsedza arī par grupas simboliku kļuvusī baltā maska, ko Pīrss deviņdesmito gadu sākumā iegādājies Itālijā kādā karnevāla preču veikalā. Uzstāšanos „Death in June" sāk ar sinhroni izpildītiem bungu ritmiem, bet jau pavisam drīz seko arī viena no grupas populārākajām kompozīcijām „Ku Ku Ku". Jau sākumā ir skaidrs, ka „Death in June" ir viena no tām grupām, kuru bez šaubām var ierindot starp māksliniekiem, kuru mūzika dzīvajās performancēs izklausās tikpat labi kā ierakstos. Neilgi pēc koncerta sākuma grupas līderis uzrunā publiku, vaicājot, kas būtu tas, ko atnākušie vēlētos dzirdēt, jo viņu nav pārāk daudz, tādēļ varot uzklausīt arī vēlmes. Pēc šīs nosacītās pauzes grupa koncertu turpina ar kompozīciju „Symbols of the Sun". Lai gan instrumentu klāsts ir visai šaurs (ģitāra, bungas un dažādas perkusijas), „Death in June" uzburtā skaņu ainava šķiet absolūti piesātināta. Neapšaubāmi, liela loma ir tieši tam, ka Pīrss spēlē nevis parastu akustisko ģitāru, bet gan divpadsmit stīgu instrumentu, kura skanējums, protams, ir šķietami daudz piepildītāks. Koncerta laikā vērojot publiku, ir skaidrs, ka sanākušo rindās pamatā ir grupas daiļrades cienītāji, bet tādu, kas ar „Death in June" mūziku saskartos pirmoreiz, ir maz. Aptuveni stundu un četrdesmit minūtes garajā koncertā tika izpildīts lērums dziesmu no dažādiem albumiem, tostarp populārās kompozīcijas „All Pigs Must Die", „Little Black Angel", „Luther's Army", „Death of the West" u.c. Pēc koncertu noslēdzošā skaņdarba, neatlaidīgiem publikas aplausiem skanot, grupa uz skatuves atgriezās vēl reizi, lai izpildītu kompozīciju līdzīgā manierē, kādā atklāja koncertu – ar izteiktiem bungu ritmiem, finālā piešķirot noslēgumam tādu dinamikas elementu, kādu būtu gribējies dzirdēt arī, piemēram, koncerta vidū.
Foto: „Death in June" koncertē Melnajā piektdienā. Foto (c) Vladislavs Punculs
