Nemainīgā jautājuma zīme
Grupas HMP? atgriešanās pēc ilgākas klusuma pauzes nav apstājusies tikai ar viena albuma "1974 soul holes" izdošanu. Nu jau dienasgaismu jau ieraudzījis nākamais grupas albums "Mermaids", kurā netrūkst melodisku dziesmu, pielīpošu jau pēc pirmās klausīšanās reizes. Kopš pirmā koncerta ir pagājis pietiekami ilgs laiks, bet Aldis Kaņepe, vairāk pazīstams ar pseidonīmu Galds, joprojām atceras tā datumu – 1993. gada 15. maijs. Pa šo laiku par savu grupu HMP? saukuši astoņi mūziķi un grupas nosaukumā nemainīgi spilgti izceļas jautājuma zīme. "Mūsu nosaukumam oriģinālā ir politisks zemteksts. Sākām darboties laikā, kad padomju laiki bija tikko beigušies, kaut kas jauns sācies un, kā jau tas mēdz būt raksturīgi jaunības maksimālismā, protestējām pret notiekošo, uzdodot jautājumu "How Much Personalities?", cik maksā būt personībai", stāsta Galds. Grupa savu darbību sāka laikā, kad ideja bija svarīgāka par mūziku. Pirmsākumi grupai meklējami vēl senāk, kad dalībnieku vecākie brāļi ar savu muzikālo gaumi bija sagatavojuši labvēlīgu augsni: "Tolaik aktuāls bija agrīnais "Depeche Mode", nosaukumu savai pirmajai blicei 7. klasē Olaines 1. vidusskolā paņēmām no Talking Heads dziesmas "Road To Nowhere", kas tajā laikā bija populārs gabals. Pirmais sintiņš par 30 krievu rubļiem, ar ko sākās mēģinājumi spēlēt. Te liels paldies arī jāsaka mūsu mūzikas skolotājam Andrejam Repelim, kurš mums uzdāvināja bungu komplektu, tas bija notikums!"
Prasme sadzirdēt
Salīdzinot pa šiem gadiem pieredzēto, Galds min, ka būtiskākā atšķirība ir tajā, ka šobrīd iespējams atļauties vairāk: "Mēs šobrīd varam atļauties to, ko kādreiz nevarējām – kvalitatīvus mūzikas instrumentus, kas nozīmē jaunu pasauli un eksperimentēšanu. Un tāpēc HMP? skan tieši tā, kā viņi skan, jo tas vairs nav sintiņš par 30 rubļiem, tā ir cita kvalitāte." Viņš arī norāda, ka dabā būt ir grūtāk, jo ne visi, kas pieraduši būt maksimumā, prot dzīvot minimumā: "Mūsdienu piedāvātais dzīvesveids ļauj cilvēkiem saprast, kas ir enter, bet viņi vairs nemāk nogriezt sēni. Esmu cilvēks, kas dzīvojis laukos, ziemā, bez elektrības un zinu, ka pa lielam mēs nemākam dzīvot simbiozē ar dabu. Mēs visu laiku no tās ņemam, neko nedodot pretī." Festivāls LabaDaba dod iespēju nedaudz pierimt, Galdam ir tuva festivāla filozofija un viņš atzīst, ka LabaDaba ir vieta, kur var aizbraukt uzspēlēt un spēlēto sapratīs. Pagājušajā reizē pēc HMP? uzstāšanās festivālā cilvēki pēc tam rakstīja, tas grupai daudz nozīmē, jo tas parāda, ka esi sadzirdēts un labās lietas bieži vien sākas no šādiem, šķietami, sīkumiem. Tiekamies festivālā ar labu mūziku un brīvu atmosfēru – LabaDaba!
Interviju iespējams noklausīties šeit.
Foto: Grupa HMP?. Publicitātes foto
