„Labu Dabu" no citiem vasaras festivāliem atšķir ne tikai izmeklēto izpildītāju piedāvājums, bet arī patīkamai atpūtai labvēlīgā infrastruktūra, jo par pasākuma norises vietu izvēlēts atjaunots Ratnieku muižas māju komplekss. Tas vienlīdz labi nodrošina iespēju izbaudīt gan dabas tuvumu, ne tikai gulšņājot zālienā, bet dodoties izpētīt pavisam nepieradinātas mežu takas, izjust lauku mājas romantiku, pavadot naktis ābeļdārzā, kā arī sajust apkārt teju urbānas vides klātbūtni, pārvietojoties pa bruģētajām taciņām un baudot mūziku un citas aktivitātes muižas kompleksa ēkās. Iespējams, tieši dažādās infrastruktūras priekšrocības ir tas, kas festivālu padara pieprasītu ne tikai jauniešu vidū. Šogad apmeklētāju rindās bija manāms liels skaists vecāku, kuri paņēmuši līdz pat savas vismazākās atvases, un tā kā festivāla muzikālajā programmā atrodami tādi vārdi kā „Iļģi", „Dzeltenie pastnieki", „Mācītājs on Acid", „PND" un citi, teritorijā varēja sastapt samērā daudz tādus ļaudis, kuri izbaudījuši arī 90. gadu alternatīvās mūzikas scēnas ballītes.
Arī šajā nedēļas nogalē izvairīties no lietus nebija iespējams, tieši tāpēc patīkami, ka vismaz daļa no festivāla aktivitātēm notika zem jumta. Muižas lielajā šķūnī bija iemitinājusies otra lielākā skatuve, un kamēr piektdienas pašā vakarā ārā smagām lāsēm lija pērkona lietus, izgaismojot teritoriju ar zibens zibšņiem, tur bija iespējams noklausīties, šķiet, vienu no gaidītākajām performancēm – grupas „Dzeltenie pastnieki" uzstāšanos. Vēl viena vieta, kur slēpties no lietus vai sestdienas dienā pārlieku bagātīgās saules, bija muižas pirts, kura atradās netālu no lielās skatuves. Tur sanākušie varēja baudīt tādas svaigākās vietējā kino pērles kā „Kolka Cool" un „Dokumentālists", kā arī īsfilmu programmas. Diemžēl nedaudzajos metros mērāmais attālums no lielās skatuves kino liedza izbaidīt pilnībā, jo mūzikas skaņas pār pļavu pārvietojās tieši tik viegli, lai sulīgie „Dokumentālista" centrālās varones Intas teksti izskanētu, piemēram, „Oranžo brīvdienu" mūzikas pavadīti.
Tiem audiovizuālās kultūras baudītājiem, kuriem nebija gana ar kino baudām, sestdienas rītā, šķūnī bija iespēja redzēt eksplozīvo teātra izrādi „Sāra Keina", kuru uz festivālu bija atvedusi neatkarīgā teātra „Nomadi" komanda. Tajā kustību teātris savijis ar ekspresīvu un skaļu muzikālo fonu, kuru, aizrautīgi spēlējot ģitāru un mīdot veselu klāstu efektu pedāļu, izpildīja Edgars Rubenis.
Tiem, kuri uz festivālu ieradušies baudīt ne tikai muzikālas un audiovizuālas vērtības, tika piedāvāts samērā plašs dažādu atrakciju klāsts – iespēja iegādāties kādu stilīgu nieku tirdziņā un pat izveidot savu krūšu ģipša nospiedumu, bet saules sakarsētajiem bija izdevība veldzēties veselās divās peldvietās – dīķī, kurš atradās telšu pilsētā, kā arī gleznainā apkārtnē, meža ielokā iekārtotajā peldbaseinā.
Tiesa, visiem „Labas Dabas" vidē sastaptajiem priekiem neizdevās novērst uzmanību no šī gada festivāla diviem lielākajiem mīnusiem. Pirmais – daži no programmā pieteiktajiem mūziķiem „pazuda bez vēsts" un neieradās uzstāties, starp tiem bija arī Haralds Sīmanis. Otra – katastrofālā skaņas kvalitāte, kura, piemēram, par nebaudāmu padarīja grupas „Indygo" uzstāšanos. Tomēr ilgi gaidītā sestdienas vakara headlinere Chinawoman uz lielās skatuves sniedza lielisku uzstāšanos, ar to arī iezīmējot „Labas Dabas" noslēguma tuvošanos.
Foto: HMP? festivālā Laba Daba 2012. Foto (c) Roberts Vidzidskis
