Bez vadošajiem mūzikas industrijas profesionāļiem un pārstāvjiem, bez mūzikas visas dienas garumā, bez starptautiskiem ekspertiem un inovatīvām diskusijām, bez visa, ko „Popkomm" bija devis BMW, šis gads mūzikas nedēļai ļāvis izskanēt krietni klusāk nekā pērn.
Atklāšanas un noslēguma „plikums"
Tik daudz, cik atklāšanas runa bija bezpersoniska un virspusēja, tik pat daudz arī „Radioeins" piecpadsmitai dzimšanas dienai veltītais koncerts, kas bija arī BMW atklāšanas notikums, nemaz īstas dzimšanas dienas svinības neatgādināja.
Cirka arēnai līdzīgais „Tempodroms", kura telpas ļauj uzņemt līdz pat četriem tūkstošiem viesu, vakara gaitā izskatījās manāmi neapdzīvots. Lai gan pasākuma organizatoru sniegtajā informācijā norādīts, ka kopumā bija trīs tūkstoši apmeklētāju, koncerts izskatījās ļoti slikti apmeklēts – gandrīz 80 procenti sēdvietu bija tukšas, bet stāvvietām paredzētais placis pat ne pusi piepildīts.
Ar 1,5 tūkstošiem klausītāju izskanēja festivāla viens no pēdējiem noslēguma pasākumiem – koncerts uz jumtiem. Kopumā tikai 8 simti viesu varēja piereģistrēt sevi interneta platformā un saņemt ielūgumu uz koncertu, kur spēlēja popularitāti nu jau guvuši mākslinieki – Bonoparte, tandēmā darbojošies Philipp Poisel, Max Herre un CRO, MIA., „Mercury Prize" nominētais mākslinieks Ghostpoet, grupa Two Doors Cinema Club.
Jāsaka, ka arī te kaut kas nogāja greizi. Pie ieejas rindā gaidīja daudzi simti cilvēku, bet daudzi no tiem savus vārdus viesu sarakstos neatrada, jo, ups, izrādās ieeja atļauta tikai 800 cilvēkiem, bet datora kļūmes dēļ, reģistrācija tika noslēgta, kad jau 2,5 tūkstoši ielūgumi bija izsūtīti. Protams, līdz ko kāds atstāja koncerta teritoriju, kāds varēja pievienoties ballītei, nemitīgi uzturot cilvēku plūsmu. Bet, ak, neraža, otra vilšanās jāpieredz tad, kad saproti – koncerts uz jumtiem ne vienmēr nozīmē, ka tu būsi uz jumta. Šoreiz uz diviem ēku jumtiem bija izvietotas trīs lokāciju vietas, kur spēlēja mākslinieki, upes krastā esošas saliņas – liels ekrāns, kurā apmeklētājs varēja sekot līdzi mākslinieku sniegumam.
Mūzika rajonā
Viennozīmīgi jāatzīst, ka BMW šogad piedāvājusi iepazīt Berlīnes dažādo dabu. Kreuzberg, Neukoln un Friedrihshain ir pilsētas centrālās atpūtas vietas, kur virmo nakts dzīve. Tas arī galvenais iemesls, kāpēc showcase ierādītie klubi atrodas visdažādākajos rajonos un sabiedriskais transports kļūst par labāko draugu. Berlīne nav pilsēta, kur ar pārvietošanos no punkta A uz punktu B būtu jāsaskaras ar problēmām, tomēr dažādās klubu atrašanās vietas ierobežo iespēju vienā vakarā apmeklēt vairākus koncertus, kā tas bija iespējams, piemēram, pērn, kad koncerti notika vecā alus darītavā, kurā kopumā rodami četri klubi un astoņas koncertu zāles.
Dažādie pilsētas rajoni savā ziņā ir eksotika. Warschauer strasse pazīstama ar daudzajiem tūristiem, lokāliem, klubiem un restorāniem, maziem veikaliņiem un ir galvenā ballīšu vieta Berlīnē, savukārt Kreuzberga un Neukoln atklāj pavisam citas ainas – piedrazotas ielas, tukšo taru vācošus bezpajumtniekus un daudz, daudz turkus. Tomēr arī te darbojas daudzi klubi un, kas ne mazsvarīgi, lētas kebabu ēstuves.
Pretēji cerētajam, BMW koncerti nav pārapmeklēti un arī klubu naktī iesaistītie klubi neliecina par apmeklētāju skaitu krasu pieaugumu. Skaidrs ir tikai tas, ka BMW piedāvājusi daudzus koncertus, kas norisinās vienlaicīgi un ir fiziski neaizsniedzami un ka vārds „klubs" ne vienmēr nozīmē to, ko mēs ar šo vārdu saprotam. Berlīnē klubs var būt viena laba vai gandrīz izdemolēta vai kopā brūkoša 20 km² platības iemantojusi telpa, kurā skan mūzika un atrodas kaut vismaz 10 cilvēki. Bet laikam tā jau arī ir daļa no Berlīnes burvības – iespēja ļaut sevi pārsteigt.
Inovācijas vai ķeksis atskaitē
Galvenās BMW diskusiju tēmas šogad bija jaunu aktualitātes sparu ieguvusī Crowdfunding kustība, mediju attīstība un jaunie formāti mūzikas industrijā, GEMA (Autortiesību aģentūra Vācijā) un tās tarifi, kā arī klubi un to ietekme uz ekonomiku un pilsētu. Kopumā divi tūkstoši dalībnieku no 20 valstīm veidoja trīs dienu notikušo „World of Sound" programmu, bet vairāk nekā trīs simti akreditētu žurnālistu notiekošajam sekoja līdzi.
Popkomm bija viens no centrālajiem BMW notikumiem, jo, būsim precīzi, Berlin Festival, kas vienmēr ir veidojies lielāko publicitātes akcentu un arī bijis intereses objekts, par tādu nedrīkst saukt. Berlin Festival piecus gadus norisinājies autonomi no trīs gadus Berlīnē mītošā Popkomm, kurš savu eksistenci tā arī lielajā mūzikas industrijas pilsētā nevarēja nodrošināt.
Pasākuma organizatoru izsūtītajās preses relīzēs BMW programma tika solīta gana interesanta un, vēl vairāk, Popkomm aizstās diskusijas par video un audio jeb digitālo mediju sinerģenci mūzikas industrijā, kā arī instalācijas pilsētas vidē. Tikpat daudz, cik šīs visas aktivitātes bāzējās no galvenā BMW štāba ēkas, kurās notika galvenie diskusiju paneļi, tikpat daudz izpalika arī informācija par radošā nama „Noisy Hause" piedāvāto alternatīvu klasiskajam Popkomm.
Šis gads BMW bija citādāks nekā pērn. Un nevar teikt, ka tā tam nebūtu jābūt. No vienas puses var saprast organizatoru pieņemto lēmumu atteikties no tā jau tēlu un nozīmes zaudējušā Popkomm, kurš jau pērn vairs daudziem industrijas darbiniekiem nelikās nekas saistošs, un ieviest pārmaiņas gan konferences notiekošajā lokācijas vietā, kura tika mainīta, gan pārceļot showcase nedaudz vairāk pilsētas vidē. Viennozīmīgi jāatzīst, ka pērn Tempelhof lidostā notiekošo haosu un kreativitātes kņadu, ir nomainījusi sakārtotāka un pārskatāmāka programma.
Viss jau būtu labi, ja vien tiem, kas BMW bija šogad, nezudīs vēlme mērot ceļu uz Berlīni arī nākamgad, un tiem, kas šo visu pasākumu organizē (es nerunāju par Berlin Festival, kas pēc šī gada line-up būs spiesti piedāvāt vēl ko labāku, bet, nu jau arī skaidri redzams, ka to arī varēs nodrošināt, kaut vai uzticības rādītājs ir gandrīz izpārdotās biļetes) būs nepieciešams kas trakoti kreatīvs, lai spētu atdzīvināt to, ko daudzi jau dēvē par nelaiķi.
Jau zināms, ka 2013. gadā BMW norisināsies no 4. līdz 8. septembrim.
Foto: Berlin Music Week 2012. Publicitātes foto
