„Saulrieta violetās ērģeles" ir M. Jurjānes mūzikas vizuālā interpretācija Marģera Zariņa darbam „Concerto innocente – ērģelēm un kamerorķestrim". Filma tapusi 1975. gadā un ir tam laikam neraksturīgs eksperiments. Savukārt R. Rikarda portretfilma „Ērgeļbūvētājs no Ugāles" ir pozitīvām emocijām pilns stāsts par talantīgu cilvēku un viņa mūža darbu. Jānis Kalniņš, filmas galvenais varonis, ir Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, viens no atzītākajiem ērģeļbūvētājiem un instrumentu restauratoriem Eiropā, kā arī mācītājs un ģimenes cilvēks – tēvs astoņiem bērniem. Seansa sākums ir 18.00 kinoteātrī „Balle" Liepājā.
Plkst. 21.00 Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē būs klausāms nakts koncerts „Vakara lūgšana", kurā muzicēs trīs izcili latviešu mākslinieki – Kristīne Adamaite (ērģeles), Ieva Parša (mecosoprāns) un Artis Sīmanis (saksofons). „Vakara lūgšanas" programmā ietverta ļoti plaša spektra dažādu paaudžu komponistu mūzika, kas saistīta ar baznīcas atmosfēru. Dzirdēsim Ērika Ešenvalda, Henrika Mikolaja Gurecka, Pētera Vaska un Andreja Selicka oriģināldarbus. Mūziķi sola radīt iespaidīgu atmosfēru, kurai par pamatu kalpos baznīca, vēla vakara stunda, cilvēka balss, saksofona un ērģeļu skanējums.
Ērģelniece Kristīne Adamaite ir šobrīd viena no redzamākajām un spilgtākajām latviešu ērģelniecēm, kura koncertējusi Krievijā, Zviedrijā, Vācijā, Itālijā, Austrijā, Austrālijā un daudzās citās valstīs. Strādā par pasniedzēju Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Lutera akadēmijā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un ir ērģelniece Rīgas Sv. Pestītāja baznīcā. Kopš studiju laika Adamaite regulāri koncertē gan kā soliste, gan sadarbojoties ar koriem (Valsts Akadēmisko kori Latvija, koriem Kamēr, Balsis u.c.) un solistiem (G. Davidčuka, I. Paegle, E. Raituma, I. Parša, V. Jansons, Kr. Norvelis, Ē. Kiršfelds, A. Sīmanis).
Operdziedātāja Ieva Parša mācījusies kordiriģēšanu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie profesora J. Dūmiņa (1991-1995). Pievērsusies vokālajai mākslai, studējot JVLMA pie prof. L. Braunas (1996-1998) un M. Krīgenas (1998-2000), absolvējusi JVLMA, iegūstot maģistra grādu (2003). Ir Latvijas Nacionālās operas kora māksliniece. Daudzu latviešu komponistu (A. Dzenīša, G. Šmites, K. Pētersona, M. Domrovskas) darbi tapuši tieši I. Paršas balsij, kurai raksturīgākās iezīmes ir tembra intensitāte un niansētā toņa kultūra. Par latviešu komponistu solo dziesmu un īpaši eksperimentālās vokālās lirikas pirmatskaņojumiem saņēmusi Latvijas valsts augstāko apbalvojumu mūzikā Lielo mūzikas balvu.
Saksofonists Artis Sīmanis ir absolvējis Pēterburgas Konservatorijas profesora A. Boļšijanova saksofona klasi (1986), ieguvis Solista diplomu Dānijas Karaliskās Mūzikas akadēmijas profesora J. Boves saksofona klasē (1994), bet 1995. gadā saņēmis maģistra grādu J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Stažējies pie Ž. P. Baralioli Parīzē. Savulaik muzicējis Latvijas radio džeza orķestrī, kā arī P. Andersona rokenrola grupā „Arhīvs". Atskaņojis saksofona partijas Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, Rīgas Festivāla orķestrī un Maskavas Filharmonijas simfoniskajā orķestrī. Kā solists uzstājies ar Latvijas Filharmonijas kamerorķestri, bet kā viesmūziķis koncertējis ar „New Danish Saxophone Quartet" Itālijā un Norvēģijā. Šobrīd Artis Sīmanis pilda rektora un saksofona klases profesora pienākumus J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kā arī ir pedagogs J. Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā. Viņš ir arī Starptautiskā Saksofonmūzikas festivāla „Saxophonia" iniciators un mākslinieciskais vadītājs. Pēdējā laikā A. Sīmanis bieži koncertē gan Latvijā, gan ārzemēs duetā kopā ar ērģelnieci Kristīni Adamaiti.
Biļetes uz koncertu „Vakara lūgšana" ir pieejamas iepriekšpārdošanā, un tās var iegādāties visās Biļešu Paradīzes kasēs, kā arī internetā www.bilesuparadize.lv. Biļešu cena – 3Ls. Skolēniem, studentiem un pensionāriem ir atlaides.
Plašāka informācija par Starptautisko ērģeļmūzikas festivālu, kas notiks no 27. līdz 29. septembrim Liepājā, atrodama Liepājas Kultūras pārvaldes mājaslapā www.liepajaskultura.lv un nodibinājuma Via Cultura mājaslapā www.viacultura.lv, kā arī Via Cultura profilos, kas pieejami sociālajos tīklos facebook.com, draugiem.lv un twitter.com.
Foto: Ērģeles Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē. Publicitātes foto
