Kristians Volfs ir jaunākais biedrs no tā saucamās Ņujorkas komponistu skolas, kurai tikuši pieskaitīti arī Mortons Feldmans, Ērls Brauns un, protams, Džons Keidžs. Gan Keidžs, gan Feldmans ir veltījuši Volfam skaņdarbus. Savukārt viņa klavierdarbus ir bieži izpildījis Deivids Tjūdors, viens no slavenākajiem avangarda pianistiem un komponistiem, kā arī viņa aroda brālis, angļu-amerikāņu improvizētājs, instrumentālists un teorētiķis Džons Tilburijs. Kā zināms, Ņujorkas komponistu skola ir revolucionāra ar savām pretrunīgajām idejām par mūzikas un skaņas uzdevumiem un būtību – dažādās metodēs gan ierobežojot, gan paplašinot šo jēdzienu izpratni. Galvenā iedvesma šī komponistu loka pastāvēšanai bijusi Ņujorkas abstrakto ekspresionistu mākslas kustība, kas aizsākās 1950. gados un kuras viens no pamatlicējiem ir no Latvijas izceļojušais Marks Rotko, kā arī vitālā enerģija un dinamika, kas Ņujorkai kā radošai pilsētai piemit pat vēl joprojām.
Jau kopš savas parādīšanās Ņujorkas 50. gadu eksperimentālās mūzikas scēnā, Volfs ticis uzskatīts par "muzikāla indeterminisma'' estētikas meistaru. Viņa darbi, kas, progresējot komponista karjerai, iematoja izteikti politisku saturu, allaž pārstāvējuši humānas vērtības, uzsverot izvēles klātbūtni, atvērtu un demokrātisku māksliniecisku sadarbību un savstarpēju atkarību starp komponistu un izpildītāju. Tāpat Volfa mūzika atšķiras ar piekāpīgu pozīciju pret potenciālām attiecībām starp mūziku, skaņu un klusumu. Kristians Volfs ir arī regulāri strādājis ar slaveno laikmetīgās dejas horeogrāfu Mērsu Kaningemu, kā arī Frederiku Rževski un Kornēliusu Kārdjū.
Volfa mūziku raksturo ievērojami improvizācijas elementi, plašs muzikālu kultūrzīmju klāsts (arī ar to saistīta sausa un ironiska humora izjūta), godbijīga attieksme pret klusumu un vidi, kurā mūzika tiek izpildīta, kā arī tāda skaņdarbu iekārta, kas to izpildītāju nepārprotami padara par vairs ne tikai fiksēta nošu materiāla atskaņotāju, bet gan par mūzikas līdzradītāju un līdzautoru. No visiem Ņujorkas skolai pieskaitītajiem 20. gs. stūrakmeņa komponistiem Volfs šobrīd vienīgais ir dzīvs un vēl joprojām radoši aktīvs.
Interesants biogrāfisks fakts ir, ka Volfs, pēc tautības vācietis, ir dēls izdevējam Kurtam Volfam, kurš plašākai pasaulei atklāja tādus literātus un domātājus kā Francs Kafka un Valters Benjamins. Tieši šī iemesla dēļ viņi, nākot pie varas nacistiem, bija spiesti uz laiku doties uz ASV, kur savukārt dibināja ievērojamo izdevniecību Pantheon Books. Pats Volfs juniors ir ne vien mūziķis, bet arī emeritēts antīkās kultūras profesors.
Komponista laikabiedrs, draugs un biežs izpildītājs Džons Tilburijs (pazīstams kā grupas AMM dalībnieks) sacījis šādi: ''Volfa mūzikai piemīt raupji cirstas kvalitātes [..], taču visvairāk tā var lepoties ar nemainīgu sīkstumu un elastīgumu. Būdams tik neparedzams un oriģināls, tik visaptverošs (''pasaules muzikālā kompozīcija''), tas ir viennozīmīgi atpazīstams tieši kā Kristiana Volfa skanējums.''
Kristians Volfs sasniedza eksperimentālās mūzikas auditoriju 2000.gada ar slavenās grupas Sonic Youth darbu ciklu "Goodbye, 20th Century", kurā viņi atskaņoja virknes ietekmīgu komponistu – Džona Keidža, Joko Ono, Stīva Reiha un Kristiana Volfa – darbus.
Rīgā septiņdesmit deviņus gadus vecais komponists uzstāsies kopā ar perkusionisti Robinu Šulkovsku, kura programmas ietvaros gan uzstāsies kopā ar Volfu, kurš spēlēs klavieres, gan izpildīs viņa darbus solo perkusijai. Šulkovska ir viena no novatoriskākajām amerikāņu perkusionistēm un ir sadarbojusies ar citu starpā Mortonu Feldmanu, Janni Ksenaki, Mauricio Kāgelu, Džonu Keidžu, Luidži Nono, Nilsu Peteru Molvēru un improvizatoru Dereku Beiliju.
Pirms Volfa un Šulkovskas uzstāšanās notiks arī Skaņu Meža dzejas-mūzikas projekta ''Vārdrūme'' prezentācija, kurā savu dzeju lasīs autori Edvīns Raups, Inga Gaile un Rūta Mežavilka, savukārt par mūzikas pavadījumu rūpēsies noise/drone mūziķe Jeļena Glazova, pianists/komponists Platons Buravickis un eksperimentālas elektronikas projekts Sound Meccano.
Tam sekos instrumentālistu Karinas Helkvistas (Karin Hellqvist) un Yumi Murakami koncerts, kurā viņi izpildīs igauņu novatoriskās komponistes Tatjanas Kozlovas savdabīgi lirisko kompozīciju ''Lovesong'' un zviedru komponistes un performanču mākslinieces Mālinas Bongas (Malin Bång) 2003. gada darbu "...när korpen vitnar". T.Kozlova Latvijā vēl nav plašākai auditorijai zināma, taču ir godalgota un viena no talantīgākajām igauņu jaunajām komponistēm. Viņa ir studējusi kopā ar latviešu komponisti Santu Ratnieci, kuras jaundarbu piecām ģitārām 11. oktobrī izpildīs pazīstami latviešu neatkarīgie mūziķi.
Koncertvakars 6. oktobrī sāksies plkst. 17:00 Latvijas Radio 1. studijā, Doma laukumā 8. Telpas nelielās ietilpības dēļ uz koncertu ir ierobežots vietu skaits – 150. Biļetes uz Skaņu Mežu nopērkamas Biļešu servisā – www.bilesuserviss.lv. Trīs dienu abonements maksā 16 latus, atsevišķa vienas dienas biļete – no 7 līdz 10 latiem.
Foto: Igauņu komponiste Tatjana Kozlova. Publicitātes foto
