Roks klubā „16. Korpuss”

Zivis, lielajā akvārijā pie ieejas, apkārtējo rosību un skaņas vibrācijas uzņem filosofiskā un nesatricināmā mierā. Apmēram tādā pat, kā aiz loga zibsnī „Prieka Vēsts” reklāma, vēstījot par bezmaksas dievkalpojumu apmeklēšanas iespēju. Publika savācas palēnām. Draugi, atbalstītāji, zinātāji un tie, kas, ilgi ap logiem lokus metuši, svešvalodā pie ieejas vēl apvaicājas, vai šāda mūzika te skanēs visu nakti, un saņēmuši apstiprinošu atbildi, ar daudznozīmīgu sejas izteiksmi, telpas pamet.

Katrai grupai sava pieeja, savi muzikālie uzsvari, tomēr, kā jau tādos koncertos gadās, vakara noskaņu nosaka nevis kādas atsevišķas apvienības sniegums, bet viss kopumā. Šoreiz skaļi un draudzīgi, skaņu piesātināts gaiss un reizē ir arī ļoti, pat negaidīti, mājīgi.

Ar modīgu novēlošanos uz skatuves ap pusvienpadsmitiem skaļi sevi piesaka blues&rock pārstāvji E.Z.I. Kā nākamie klausītājus gan ar poētiski apcerīgām, gan atraktīvākām kompozīcijām savas mūzikas dzīlēs vilina BLACK TEA (dream rock/indie rock), bet pēc viņiem jaukie brāļu lietuviešu pārstāvji MOONDUST (grunge/rock), kas ar savu aktivitāti pamazām sāk iekustināt arī publiku, kas šovakar lielākoties rātni stāv un klausās, ļaujoties mūzikas varai. Un mūzika jau patiesi šovakar vairāk piederas klausāmajai kategorijai.

Tikai uz beigām, kad pūlis ap skatuvi sapulcējas ar vien ciešāk un uz skatuves kāpj viena no pazīstamākajām šīvakara apvienībām INDYGO (progressive/rock) patiesi var teikt, ka sākas kustība arī publikā. Kā pēdējie šīvakara programmā – SOLARIS (avant wave/rock), kas ietur noslēgtu pozīciju ar muguru pret skatītājiem, tiesa, izņemot, bundzinieku un taustiņnieku, kuri to aizvieto ar konsekventu neskatīšanos publikā. Un noskaņa atkal top smagnējāka un apcerīgāka, kaut daļai iesilušās publikas par to jau viens pīpis. Ritms atrāvis vaļā emocijas.

Sestdienas vakars nemanāmi pārtop svētdienas rītā. Uz ielām aktīvā naktsdzīves laika pēdējais etaps. Svētdienas rītu modrība. Pavisam cita pilsēta ap trijiem no rīta. Kaut kur uz Baronielas, pa logu izlidojis gludeklis ļauj aizfantazēties par dedzīgu strīdu tik pat dedzīgas salabšanas nakti, kaut kur aiz svešiem logiem. Aizklab nakts tramvaji, kā šīs nakts pēdējie smagnējie ritmi un tad jau, kā atalgojums par agrā rīta nomodu, sāk virpuļot sīks sniedziņš, brīdi vēlāk savērpjoties putenī, no kura, protams, līdz īstajam rītam vairs nav ne pēdas, ne miņas..