"Dzeltenie pastnieki" tiek uzskatīti par regeja un jaunā viļņa žanra pionieriem visā bijušajā Padomju Savienībā, bet oficiāli savus albumus izdeva tikai pēdējā desmitgadē.
Ziņas par pašiem "Dzeltenajiem pastniekiem" 80.gados, kad viņi Latvijas mērogā kļuva par kulta grupu, sākotnēji gan neizplatījās ne ar radio, ne televīzijas palīdzību, kur viņu mūzika pārraidīta netika. Grupa līdz 80.gadu otrajai pusei nesniedza pat koncertus un darbojās tikai kā mājas studijas grupa, savus ierakstus montējot, lentes griežot un līmējot no dažādiem ierakstu variantiem, kur atsevišķi dziesmu fragmenti šķita izdevušies vislabāk.
Līdzīgi kā tas bija ar grupu "Pērkons", arī "Dzelteno pastnieku" ieraksti ilgi netika oficiāli izdoti un izplatījās pašplūsmā, interesentiem citam no cita tos pārrakstot ar lenšu un kasešu magnetofonu palīdzību. Oficiālus izdevumus visi klasiskie "Dzelteno pastnieku" albumi piedzīvojuši tikai pēdējā desmitgadē, kad Ingus Baušķenieks nodibināja pats savu mūzikas ierakstu izdevniecību.
Astoņdesmitajos gados "Dzelteno pastnieku" dziesmas bija ļoti pieprasītas gan jauniešu vidū, gan arī mājās vienatnē, analizējot iepriekš nedzirdētos ritmu un skaņu salikumus, jo "Dzeltenie pastnieki" pirmo reizi latviešu valodā spēlēja regeju, jauno vilni, postpankroku un, grupai pievienojoties arī Robertam Gobziņam, tās "Bezcerīgajā dziesmā" pirmo reizi atskanēja arī reps latviešu valodā. Klausītājus apbūra arī naivie un dīvainie teksti, jo iepriekš latviešu dziesmās bija dzirdēta tikai nopietna dzeja.
Šovakar "Dzeltenie pastnieki" muzicēs savā klasiskajā, pilnajā, sastāvā, līdz ar to uz skatuves būs Ingus Baušķenieks, Viesturs Slava, Zigmunds Streiķis un Ilgvars Rišķis, kuriem pievienosies arī taustiņinstrumentālists Uģis Vītiņš un perkusionists Didzis Erra.
Foto: Dzeltenie pastnieki. Publicitātes foto
