Svētdiena, 22.Decembris 2024. » Vārdadienas svin: Saulvedis;

Jaunās mūzikas festivāla „Arēna" noslēgumā - „Keidžs, Ešenvalds un Vasks"

EasyGet.lv, 25.10.2012. 13:59

Piektdien, 26. oktobrī, plkst. 19.00 Rīgā, Lielajā Ģildē Liepājas simfoniskais orķestris aicina uz 11. Jaunās mūzikas festivāla „Arēna" noslēguma koncertu „Keidžs, Ešenvalds un Vasks". Kā jau liecina koncerta nosaukums, klausītājus sagaida izcilu mūsdienu latviešu un pasaules komponistu skaņdarbi, viens no kuriem – Ērika Ešenvalda jaundarbs „Arktikas nakts vīzijas, koncerts klarnetei ar orķestri un elektronikai", tikai pirms nedēļas – 19. oktobrī tika pirmatskaņots Liepājā.
Jaunās mūzikas festivāla „Arēna" noslēgumā - „Keidžs, Ešenvalds un Vasks"

Jaunās mūzikas festivālā „Arēna" pirmoreiz muzicē Liepājas Simfoniskais orķestris. Diriģenta Atvara Lakstīgalas lasījumā festivāla noslēguma koncertā atklāsies trīs partitūras: viens no šī gada jubilāra Džona Keidža vēlīnajiem opusiem Twenty-Three 23 stīgu instrumentiem un divi latviešu komponistu skaņdarbi. Latvijā atkal skanēs spēcīgu kontrastu un emocijām cauraustā Pētera Vaska Otrā simfonija un nedēļu pēc Liepājā notikušā jaunarba pimatskaņojuma Ints Dālderis Lielajā Ģildē pirmatskaņos „Arktikas nakts vīzijas" – Ērika Ešenvalda koncertu klarnetei ar orķestri un elektroniku.

Šīgada Jaunās mūzikas festivāls „Arēna" veltīts vienam no ietekmīgākajiem un provokatīvākajiem 20. gadsimta komponistiem un domātājiem Džonam Keidžam (1912-1992). Džons Keidžs pazīstams kā jaunu tembru meklētājs un drosmīgs eksperimentētājs, kurš azartiski rīkoja performances un hepeningus, apbrīnoja klusumu un cīnījās par skaņas „cilvēktiesībām". Viņa skaņdarbs Twenty-Three 23 stīgu instrumentiem tapis 1988. gadā un pieder Keidža dzīves pēdējos sešos gados tapušajai skaņdarbu sērijai, kuru nosaukumi saistāmi ar atsaucēm uz dažādiem skaitļiem. Īstenojams bez diriģenta, šis darbs veidots bez vienas kopējas partitūras, bet gan no vairākām atsevišķām partijām, kuru kopskanējums katru reizi veidojas citādāks. Sekojot hronometra norādēm un Džona Keidža piezīmēm, katrs mūziķis pat var izvēlēties, kad sākt savu laika atskaiti un tādējādi ikviens orķestra mūziķis ir arī kompozīcijas līdzautors.

„Mūzika ir visdiženākā no visām mūzām, jo visvieglāk tiek klāt dievišķajam. Jā, mūzika ir abstrakcija, bet skaņa spēj izteikt garu. To nemaz vārdos nevar izteikt. Visapkārt runā tikai par miesu, bet man gribas saukt: Kur gars, dvēsele! Dvēseles ir aizaugušas kā džungļi. Tāpēc es savās skaņās mēģinu uzturēt gaismas stariņu," atklāj Pēteris Vasks (1946), viens no pasaulē atpazīstamākajiem latviešu komponistiem. Viņa Otrā simfonija, kas 2000. gadā novērtēta arī ar Latvijas valsts augstāko apbalvojumu mūzikā – Lielo mūzikas balvu, piedzīvojusi vairākus atskaņojumus visā pasaulē, bijusi ne viena vien horeogrāfa iedvesmotāja vairākiem laikmetīgās dejas iestudējumiem, pirmatskaņojumu piedzīvoja 1999. gada 29. jūlijā Londonā, Alberta zālē, vasaras promenādes koncertu cikla ietvaros.

Talantīgais latviešu komponists Ēriks Ešenvalds par savu tikko pirmatskaņoto jaundarbu „Arktikas nakts vīzijas" klarnetei ar orķestri un elektroniku komponists stāsta: „Naksnīgie Ziemeļi mani iedvesmo: vasarā tur spīd pusnakts saule, ziemā pēkšņi, sniegputeņa mākoņiem izklīstot, zem zvaigznēm redzama kļūst un visu zemes ainavu iekrāso polārblāzma, aukstumā mežā, plīstot mizai, ik pa brīdim iekrakšķas koki. Kalni un āres klusē jau paaudzēm ilgi. Un vējš, Arktikas zinātnisko ekspedīciju žurnālos aprakstītais ceļabiedrs – vienmēr klātesošs un tik mainīgs! Bet gada tumšākajā laikā saules pat vispār nav. Deg uguns pavardā, gaismekļi logos rāda mājās nācējiem ceļu. Skan tautasdziesmas."

Jau vienpadsmito gadu pēc kārtas Latvijā izskan Jaunās mūzikas festivāls „Arēna", piedāvājot žanriski daudzveidīgas laikmetīgās mūzikas meistardarbu un pavisam jaunu skaņu mākslas darbu īpašu izlasi. Šogad septiņos koncertos tiek svinēta gan Džona Keidža simtgade, gan meklēti renesanses un laikmetīgās mūzikas saskarsmes punkti Latvijas Radio kora programmā „Šekspīra sapnis" ar vairākiem pirmatskaņojumiem. Kā allaž, festivālā īpaša vieta atvēlēta arī elektroakustiskajai mūzikai, šoreiz meklējot jaunas izteiksmes formas programmā „Balss no citurienes". Uz Rīgu brauc leģendārā amerikāņu apvienība Bang on a Can All-Stars ar enerģiski uzlādētu (post-)minimālisma stilistikā sakņotu programmu, no Dānijas ierodas ģitārists Mikkels Andersens ar solo programmu, kurā līdztekus skandināvu partitūrām pirmatskaņojumu piedzīvojot pat divus jaundarbus ģitārai. Sinfonietta Rīga atskatās uz 20. gadsimta melnajām pērlēm, gaismā ceļot pēckara avangarda lielmeistara Jaņņa Ksenaka un mūsdienu austriešu komponista Georga Frīdriha Hāsa partitūras. Bet pirmo reizi festivālā „Arēna" muzicē arī Liepājas Simfoniskais orķestris. Šī gada festivāls veltīts Džonam Keidžam – vienam no ietekmīgākajiem un provokatīvākajiem 20. gadsimta komponistiem un domātājiem. Viņam pieder arī par šī gada festivāla saukli izvēlētā frāze "Sounds we hear are music" – viens no provokatīvākajiem viņa teicieniem, kas satricināja līdzšinējos priekšstatus par mūziku un tās uztveri, pozicionējot pavisam jaunu pārliecību: jebkura skaņa ir mūzika, ja vien tajā attiecīgi klausās. Droši vien Keidžs ar plašu smaidu arī piemetinātu: "Es nesaprotu, kādēļ cilvēki baidās no jaunām idejām, vecās ir tās, kas mani biedē vairāk." Tāpēc nebaidieties – dodieties uz festivālu „Arēna" un ieklausieties!

Aktuālā informācija: http://www.arenafest.lv/ un http://www.sinfoniettariga.lv

Foto: Ints Dālderis un Liepājas Simfoniskais orķestris. Publicitātes foto

Lasi vēl...
» Autortiesības
Visas tiesības paturētas © EASYGET.LV 2006 - 2024
Portālā EASYGET.LV izvietotais materiāls ir pārpublicējams tikai ar EASYGET.LV atļauju. Atsevišķas fotogrāfijas ir atļauts pārpublicēt tās nemodificējot un ievieotjot atsauci uz EASYGET.LV