Tikpat spilgti un izcili bija Latvijas Radio kora koncerti „Šekspīra sapnis" un „Keidža nakts", kurā ar vairākiem pirmatskaņojumiem tika meklēti gan renesanses un laikmetīgās mūzikas saskarsmes punkti, gan svinēta gan Džona Keidža simtgade. Sinfonietta Rīga savā koncertā „20. gadsimta melnās pērles" klausītājiem piedāvāja jaunās mūzikas retumus – Eiropā atzītus, bet Latvijā ļoti maz atskaņotu komponistu skaņdarbus, bet elektroakustiskās mūzikas koncertā „Balss no citurienes" bija unikāla iespēja ielūkoties balss un elektronikas sadarbības izaugsmē no 1980. gada līdz pat Rolanda Kronlaka jaundarba pirmatskaņojumam. No Dānijas ieradās ģitārists Mikkels Andersens ar solo programmu, kurā dzirdējām arī divu latviešu komponistu skaņdarbu pirmatskaņojumus, bet pirmo reizi Jaunās mūzikas festivālā Arēna piedalījās Liepājas Simfoniskais orķestris, vienā programmā apvienojot Pētera Vaska Otro simfoniju, nupat tapušo Ērika Ešenvalda Klarnetes koncertu un Džona Keidža mūziku.
Šogad pirmo reizi festivāla organizatorisko iniciatīvu uzņēmās Latvijas Radio koris. Tā direktors Egils Štāls neslēpa savu gandarījumu par iespēju padarīt jauno mūziku klausītājiem daudz pieejamāku: „Man ir prieks, ka festivāls šogad ir noticis! Tas bija mazliet neprāts un liela uzdrīkstēšanās uzņemties tā rīkošanu, bet risks ir attaisnojies. Klausītāji īpaši atzinīgi novērtēja šī gada programmas saturisko kvalitāti. Šobrīd izvērtējam padarīto, bet jau tagad esam apņēmības pilni arī nākamgad veidot 12. Jaunās mūzikas festivālu Arēna."
Tomēr ceļš līdz mūsdienu mūzikas plašākai pieejamībai un atskaņojumiem Latvijā nenoliedzami ir vēl tālu ejams. Kā pirmajās „Arēnas rīta sarunās", kas pirms festivāla notika "Briojnīcā", teica Sinfonetta Rīga mākslinieciskais vadītājs Normunds Šnē, „Tajā, kas attiecas uz mūsdienu mūziku, mēs joprojām atrodamies visai tālu no sava ideāla, un festivāls Arēna gandrīz vienīgais mēģina kaut kādā izmisīgā veidā aizpildīt šo tukšumu. Jaunā mūzika Latvijā tiek atskaņota visai reti. Iemesli ir tādi, ka orķestri nevēlas atskaņot jauno mūziku, jo tas kaitē viņu kasei vai prestižam, bet klausītāji baidās aiziet uz koncertu ar atvērtu prātu un ļaut sevī ieplūst pilnīgi jaunām idejām. Klausītāji izvēlas tikai to, ko labi pazīst, līdz ar to repertuārs, kas Rīgā dzirdams, ir visai šaurs." Viņam piekrita jaunais komponists un LNSO kontrabasists Kristaps Pētersons: „Man festivāls Arēna nozīmē piedāvāt lietas, kuras ir svaigas. Tas obligāti nenozīmē svaigumu pasaules kontekstā, bet mūsu sabiedrības vidū. Praktiski visa šīgada festivāla programma ir svaiga. Svaigums – tā varētu būt jaunās mūzikas festivāla devīze!"
Šīgada festivāls bija veltīts leģendārā mūsdienu mūzikas komponista Džona Keidža simtgadei, kurš ar saviem skaņdarbiem ir ietekmējis veselas paaudzes ne tikai Amerikā, bet visā pasaulē. Viņam pieder arī par šī gada festivāla saukli izvēlētā frāze "Jebkura skaņa, ko dzirdam, ir mūzika!" (Sounds we hear are music) – viens no provokatīvākajiem viņa teicieniem, kas satricināja līdzšinējos priekšstatus par mūziku un tās uztveri, pozicionējot pavisam jaunu pārliecību: jebkura skaņa ir mūzika, ja vien tajā attiecīgi klausās. Droši vien Keidžs ar plašu smaidu arī piemetinātu: "Es nesaprotu, kādēļ cilvēki baidās no jaunām idejām, vecās ir tās, kas mani biedē vairāk." Arēna aicina nebaidīties, bet dodieties uz koncertiem un ieklausīties!
Par vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem Jaunās mūzikas festivāls Arēna uzskata lauzt priekšstatu par jauno mūziku kā nesakarīgu skaņu savirknējumu vai troksni, jo visas piedāvātās programmas ir muzikāli augstvērtīgas, turklāt tās izpilda labākie vietējie un ārzemju profesionālie mūziķi. Festivāls Arēna piedāvā patiesi augstvērtīgu kultūras baudījumu opozīcijā notrulinošai popkultūrai un aicina piecelties no piesēdētā klubkrēsla, atvērt logu un ielaist svaigu gaisu istabā.
Jaunās mūzikas festivāls Arēna vēlas rādīt mūsdienu mūzikas dažādību. Arēna ir ikgadējs forums, un tā galvenie mērķi un uzdevumi ir: jaunās latviešu mūzikas atskaņojumi; starptautiski atzītu jaunās mūzikas atskaņotāju piesaiste; pasaulē atzīta komponista uzaicināšana uz festivālu. Ideja veidot šādu festivālu radās pirms vairākiem gadiem, jo tolaik koncentrēta, sakārtota jaunās mūzikas atskaņošanas niša Latvijā bija tukša, kamēr jaunāko vēsmu atspoguļotāji teātra un kino jomās (Homo Novus un "Arsenāls") jau bija kļuvuši par neatņemamu vietu Latvijas kultūrainā. Tādēļ 2002. gada rudenī savu gaitu uzsāka Jaunās mūzikas festivāls Arēna, norāda Jaunās mūzikas festivāla Arēna producente Sandra Zandberga.
