"Kaut kas tāds var būt tikai reizi tūkstoš gados!", tā pēc A. Bruknera 8. simfonijas pirmatskaņojuma 1892. gadā skaļi izsaucies komponists un kritiķis Hugo Volfs.
Daudziem komponistiem maģiskais simfoniju skaits izrādījies deviņi: gan Bēthovens, gan Šūberts, gan Dvoržāks, gan citi tieši savā pēdējā, devītajā, simfonijā sasnieguši māksliniecisko pilnbriedu. Turpretim romantisma ģēnija Antona Bruknera simfonisko romānu virsotne ir tieši Astotā. Klausītājus sagaida emocionalitātes, skaistuma un mūzikas maģija pasaules šedevrā, ko kopā ar LNSO mūziķiem interpretēs talantīgais jaunās paaudzes diriģents Rosens Milanovs.
Austriešu komponists Antons Brukners (1824–1896) ir viens no 19. gadsimta otrās puses novatoriem, kura vārds mūzikas vēsturē ierakstīts ar deviņām simfonijām un sakrāla teksta kormūziku. Brukneru bieži min arī vācu/austriešu romantisma nozīmīgāko komponistu vidū – viņa mūziku raksturo bagātīga harmoniskā valoda, stingra polifoniskā domāšana un ievērojami opusu garumi. Savās partitūrās viņš turpina Bēthovena un Šūberta simfonismu, kurā jūtamas arī Vāgnera orķestrālās domāšanas un harmoniskās valodas iezīmes. Bet viens no viņa zināmākajiem skolniekiem ir izcilais austriešu komponists Gustavs Mālers, kurš Brukneru dēvējis par savu priekšteci.
Ne tikai Bruknera personību, bet arī viņa sacerējumus apņem mistiska aura. Astotā do minora simfonija ir Bruknera pēdējā pabeigtā partitūra. Viņš bijis klāt arī tās pirmatskaņojumā, kas Vīnes filharmoniķu un Hansa Rihtera vadībā noticis 1892. gadā Vīnē. Kāds anonīms recenzents pēc atskaņojuma rakstījis, ka Bruknera Astotā simfonija ir tā laika mūzikas kronis, savukārt, Bruknera draugs komponists Hugo Volfs vēstulē sacījis, ka šis ir giganta opuss, kas pārspēj komponista citas simfonijas kā intelektuālā vērienā, tā bijībā un diženumā.
Rosens Milanovs ir jaunais Astūrijas provinces simfoniskā orķestra (Spānija) galvenais diriģents, kā arī Prinstonas simfoniskā orķestra (ASV) muzikālais vadītājs. Diriģents izpelnījies gan publikas, gan mūziķu atzinību un ieguvis vērā ņemamu starptautisku vārdu. Milanovs izceļas ar izteikti personisku stilu, viņa uzstāšanos raksturo ass muzikāls intelekts, mākslinieciska atjautība, brīvība un skaidrība.
Maestro Milanova pēdējā laika svarīgākie brīži karjerā bijušas debijas Vīnes Musikverein, Grantpārkas mūzikas festivālā Čikāgā un Cīrihes operā, kā arī Sergeja Prokofjeva mūzikas Puškina drāmai „Jevgeņijs Oņegins" pasaules pirmatskaņojums ar Prinstonas simfonisko orķestri.
Būdams ļoti daudzpusīgs diriģents, Milanovs guvis atzinību ne tikai simfoniskajā mūzikā, bet arī operā un baletā. Viņa aizraušanās ar jauno mūziku savukārt ļāvusi viņam iestudēt vairāku mūsdienu komponistu skaņdarbu pasaules pirmatskaņojumus, piemēram, Ričarda Danielpūra, Nikolasa Mo un Gabriela Prokofjeva. Saistībā ar viņa vadītā orķestra Symphony in C rīkoto ikgadējo Jauno komponistu konkursu Milanovs daudz sadarbojies arī ar visjaunāko ASV komponistu paaudzi. Viņš regulāri diriģē operu iestudējumus Kērtisa mūzikas institūtā, kā arī ik gadus uzstājas LinkUP! programmā Ņujorkas Kārnegija zālē, ko atbalsta un promotē Veila mūzikas institūts.
Rosens Milanovs diriģēšanu studējis slavenajā Džuljarda skolā Ņujorkas Linkolna centrā (kur saņēmis Bruno Valtera stipendiju), Kērtisa mūzikas institūtā Filadelfijā, Djūkeinas universitātē Pitsburgā (ieguvis grādu obojas spēlē) un Bulgārijas Nacionālajā mūzikas akadēmijā. Viņš bijis Bulgārijas Nacionālā Radio orķestra galvenais diriģents no 2003. līdz 2008. gadam, saņēmis Bulgārijas Kultūras ministrijas balvu par īpašu ieguldījumu Bulgārijas kultūrā, kā arī 2005. gadā izvēlēts par „Bulgārijas gada mūziķi".
Plašāka informācija: www.lnso.lv
Foto: Diriģents Rosens Milanovs. Publicitātes foto
