Festivāla atklāšanas koncerts šovakar Lielajā ģildē būs veltīts Mocarta mūzikai - tā būs mūzika pūšaminstrumentiem spoža solistu ansambļa sniegumā. Valsts kamerorķestri "Sinfonietta Rīga" diriģēs franču diriģents Sebastjans Rulāns, bet orķestra vadītājs Normunds Šnē Mocarta "Koncertsimfonijā flautai, obojai, fagotam un mežragam" spēlēs obojas solo kopā tādām zvaigznēm kā Izraēlas flautiste Šarona Bezalī un diviem somu mūziķiem - fagotistu Jāko Luomu un mežradznieku Esu Tapani.
9.februāra koncertā Lielajā ģildē Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri diriģēs zviedrs Ūla Rudners, kura darba gaitas saistītas galvenokārt ar Austriju, Austrāliju, Tasmāniju un Skandināviju. Programmā līdzās Franča Šūberta astotajai jeb "Nepabeigtajai simfonijai" būs Bēthovena "Vijoļkoncerts", kurā solo spēlēs vācu vijolniece Karolīne Vidmane.
Viņa dzimusi Minhenē, mācījusies Ķelnē, Londonā un Bostonā, uzvarējusi vairākos starptautiskos konkursos, 1998.gadā no Jehūdi Menuhina rokām saņēmusi Menuhina konkursa Francijā prezidenta balvu. Kā soliste uzstājusies ar lielāko daļu Vācijas ievērojamāko orķestru, piedalījusies prominentos festivālos Berlīnē, Šlēsvigā-Holšteinā, Lucernā, Davosā, Strasbūrā, Bātā, Jeruzalemē, Lasvegasā.
Festivāla koncertos varēs klausīties vienu no izcilākajiem un saskanīgākajiem Latvijas kamerduetiem - čellistu Ēriku Kiršfeldu un pianisti Hertu Hansenu. Abi mūziķi uzstāsies Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā 10.februārī, atskaņojot Roberta Šūmaņa "Trīs romances", Ludviga van Bēthovena "Čella sonāti sol minorā", Ernesta Bloha trīs žanriskas ainas "No ebreju dzīves" un Sergeja Prokofjeva "Čella sonāti Do mažorā", kas tapusi 1949.gadā toreizējā aktīvā jaunekļa un čella spēles fanātiķa Mstislava Rostropoviča iespaidā.
Festivāls "Vīnes klasika" noslēgsies 13.februārī Lielajā ģildē ar Bēthovena "Piekto klavierkoncertu", kuru kopā ar Imanta Rešņa diriģēto Liepājas Simfonisko orķestri spēlēs Valērijs Afanasjevs. Viņš ir Jakova Zaka un Emila Gilelsa skolnieks Maskavas konservatorijā, 1968.gadā uzvarējis Leipcigas Baha konkursā, kā arī saņēmis zelta medaļu Beļģijas karalienes Elizabetes konkursā (1972).
1974.gadā pieprasīja politisko patvērumu Beļģijā, kopš 1979.gada ir Beļģijas pavalstnieks, pagājušā gadsimta 80.gados apmeties uz dzīvi Francijā.
Afanasjeva ieskaņojumu vidū liels ir Bēthovena un Šūberta opusu īpatsvars. Līdzās fantāziju rosinošajam, caurspīdīgi improvizatoriskajam "Ceturtajam klavierkoncertam" šajā koncertā skanēs Bēthovena "Septītā simfonija" - viens no impulsīvākajiem komponista opusiem, kur pirmās, trešās un ceturtās daļas dinamiskais strāvojums kontrastē ar otrās daļas teju vienā ritmā izturēto, apvaldīto, ģeniālo maršu.
Nākamais festivāls "Vīnes klasika" notiks 2010.gadā.
