''Astoņpadsmit gadi – tas liekas daudz tad, kad tu aizdomājies - kā bija tad un tagad, kad sāc vilkt paralēles. Bet mēs nejūtamies veci. Mēs ar Viesturu esam tie, kas grupā ir no 1994.gada, mēs kā vampīri visu laiku atjaunojam asinis,'' pilngadību komentē grupas solists Jānis Boļšaks. Bez viņa intervijā piedalās arī ģitāristi Viesturs Grīnbergs un Pauls Ruško un bundzinieks Jēkabs Zemzaris. Lai grupa būtu pilnā sastāvā, iztrūkst vien basa ģitārists Deniss Denisenko.
Atgriežoties 1994. gadā. Vai jūs vēl atceraties, kā viss sākās?
Jānis: Kā tas viss sākās?! Man personīgi tas sākās ar Riharda Skudrīša zvanu, Viesturam tas sākās savādāk.
Viesturs: Es neatceros, kā tas sākās. Atceros, kā mēs gājām uz pirmo mēģinājumu. Tā vieta atradās netālu no Centrālās stacijas, kaut kādā tehnikumā. Aizgājām un secinājām, ka bungu nav. Devāmies taisnā ceļā uz Vecrīgu.
Jānis: Tā tas viss sākās – mēs atradām normālas mēģinājumu telpas. Sākām spēlēt mūziku, kuru mēs klausījāmies, vēlāk - paši savu mūziku.
Cik dalībnieki šajos gados ir nomainījušies?
Jānis: Cilvēki ir mainījušies, grūti spriest, vai 18 gadu laikā tas ir daudz vai maz...
Viesturs: Trīs cilvēki! Vai mēs Fašistu (grupā spēlēja bungas) skaitām?
Jānis: Nē, ir vairāk.
Viesturs: Kas tad vēl? Rusļiks (Ruslans, vokāls „Flaying")! Tad sanāk četri.
Jānis: Robis (Roberts Narunovskis, ģitāra „Shadows Play"), Kanibāls (Viktors Agejevs, bass, „Flaying", „Dry Decay")
Viesturs: Labi, seši.
Jēcis: Bija laiks pirms Aizkalna / Denisa un laiks pēc viņiem.
Jānis: Jā, tā dalīt būtu pareizāk! No sākuma bija death metāla ēra, kad sastāvs ļoti mainījās – bija Levča (Jānis Levits, ģitāra, „Remains", „Rūsa"), Goblins (Sergejs Karševs, bass, „Neglected Fields"), viss ļoti mainījās. Tad nāca Aizkalns un Deniss, un desmit gadus bija nemainīgs sastāvs.
Jēcis: Un tad nākamais lielais dalījums – ar mani un Paulu.
Jānis: Pirmajā grupas periodā atceros brīdi, kad Skudrītis aizgāja no grupas. Jo viņš bija tas, kas mani šeit iesaistīja! Viņš arī viens no grupas dibinātājiem. Kad Skudrītis pameta grupu, man bija skumīgi.
Paul, tu grupā esi visīsāko laiku! Kādas ir tavas sajūtas?
Viesturs: Jau nemanāmi īsākais laiks ir kļuvis par trīs gadiem. Dažreiz grupas pat tik ilgi nepastāv!
Jānis: Atceros, ka trīs gadus atpakaļ, spēlējot Fonofest uz lielās skatuves es tevi (Paulu) stādīju priekšā.
Pauls: Vienu dienu mani izsauca uz galveno štābu parunāties un jautāja, vai gribu spēlēt grupā ''Sanctimony''. Es atbildēju, ka gribu spēlēt. Tā es šeit spēlēju!
Un pēc izsaukuma tev tūlīt paziņoja – nākamajā nedēļas nogalē būs koncerts?
Pauls: Nē, tā nebija. Kamēr apguvu visas dziesmas, pagāja vairāki mēneši. Grupai pievienojos pavasarī. Tā gada maijā Fonoklubā vēl Aizkalns spēlēja, es vienkārši braucu līdzi.
Kāpēc Jānis Aizkalns aizgāja no grupas?
Jānis: Tas ir jājautā pašam Aizkalnam!
Viesturs: Mēs viņa aiziešanas iemeslu līdz galam neesam sapratuši.
Vai šīs aiziešanas iemesls ir kāds strīds?
Viesturs: Nē, nav. Aizkalns joprojām ir labs čoms.
Jānis: Janka kā jau Janka. Tie, kas Jāni pazīst, situāciju var iedomāties, tie, kuri nepazīst – viņš nav liels runātājs. Viņš ilgi nerunāja un tad vienu reizi pateica, sorry, džeki, viss.
Viesturs: Mēģinājumu telpā joprojām stāv viņa mantas.
Tas uz atgriešanos!
Viesturs: Nē, nē. Pareizi tu (Jānim) teici – kas Aizkalnu zina, tie sapratīs. Janka pateica, Janka izdarīja.
Kāpēc ''Sanctimony'' vienmēr ir īpaši labi koncerti Cēsīs?
Jānis: Tas ir tāpēc, ka Janka (Aizkalns) ir cēsnieks! Cēsis jau no sākta gala ir bijusi viena no Latvijas vismetāliskākajām pilsētām. Tagad situācija ir nedaudz citādāka – cilvēki dzīvo Rīgā, citi ir aizceļojuši. Bet Cēsīs vienmēr ir bijis prieks spēlēt! Deviņdesmitajos gados tur notika daudz pasākumu, festivālu. Deviņdesmit septītais, deviņdesmit astotais gads.
Viesturs: Robinsonu laiki! (Robinsons – smagās mūzikas klubs Rīgā, Tehniskās koledžas telpās Ķīpsalā)
Zinu vienu ''Sanctimony'' latviešu valodā izpildītu dziesmu - ''Cauri tumsai''. ''Sanctimony'' mūzika ir dabiski saplūdusi ar angļu valodu. Kā vērtējat valodas lomu ''Sanctimony'' mūzikā?
Jānis: ''Cauri tumsai'' nav mūsu dziesma. Jēcis un Aizskalns to aranžēja, un pirmo reizi ''Sanctimony'' skan latviešu valodā. Bērniem patīk.
Viesturs: Mēs esam patrioti, taču tas nav saistīts ar valodas izvēli dziesmu tekstos. Operas valoda ir itāļu, roka valoda – angļu.
Jānis: Mēs esam tā sākuši. Taču nekad nesaki nekad! Varbūt reiz būs dziesma latviešu valodā, bet tas nav mūsu mērķis. Mums tuvi draugi lūdza uztaisīt ''Cauri tumsai'', dziesmu latviešu valodā. Būtu tā itāliski – mēs dziedātu itāliski! ''Cauri tumsai'' iekļuva EP, jo bija atkāpe no tā, ko mēs ikdienā spēlējam. Daudziem šī dziesma liekas interesanta.
Viesturs: Kā ''Satan Fallus'' – tas gan nav īstais salīdzinājums
Jēcis: Tā dziesma bija portugāļu valodā
EP ''Perfection'' ir prātā paliekošas dziesmas. Vai šis lipīgais grūvs tiks saglabāts arī albumā?
Jānis: Noteikti! Bet tur vēl nav pati sāls!
Viesturs: Mēs to pietaupījām!
Jānis: Ieskatu gaidāmajā albumā cilvēki ir dzirdējuši koncertos. Mēs neesam spējuši to noturēt noslēpumā līdz pat albumam.
Jēcis: Mēs paši gribam spēlēt jaunās dziesmas.
Viesturs: Laiks iet tālāk! Jubilejas koncerts palīdzēs sakoncentrēties. Paralēli jau strādājam pie dziesmu niansēm.
''Sanctimony'' dziesmu teksti man saistās ar laupītāju tematiku. Kāpēc šāda tēmu izvēle?
Jēcis: Tie ir Aizkalna īsie stāsti - novelītes, tas nav mūsu laupītāju alter-ego. ''Heading Mexico'', ''Space Warriors'' - laupītāju stāstiņu garums ir viena dziesma, šī tematika nav koncepcija. EP dziesmu teksti ir pasaulīgāki, cilvēka psihes izpēte. Aizkalna tekstos ir jūtama zinātniskā fantastika - kā būtu, ja būtu? Viņš attēlo, uzbur ainas, kā būtu, ja es būtu pasaules monarhs, lielais, stiprais varenais. Kā būtu utopijā - kur viss būtu skaisti, perfekti un nebūtu nekādu problēmu? – tādas ir EP dziesmas. Arī daļai no jaunā albuma dziesmām būs viņa rakstītie teksti.
Ko jūs klausāties ikdienā? Vai tas kaut kādā veidā ietekmē ''Sanctimony'' mūziku?
Jānis: Es kādu brīdi klausījos veco roku – ''Mötley Crüe'', ''Skid Row'', man tā laika grupas ļoti patīk. Šogad esmu vairāk pievērsies vecajam death – ''Morbid Angel'', ''Napalm Death'' un mani mūžīgie favorīti ''Entombed''.
Viesturs: Vēsturiskās ietekmes ik pa laikam uzpeld.
Jānis: Muzikālās ietekmes mums bija aktuālas laikā, kad spēlējām death metālu. Kad nomainījām stilu uz Death'n 'Roll, tās kļuva mazāk aktuālas. Tagad man šķiet, ka esam sevi pavisam atraduši.
Jēkabs: Pilngadība tik tiešām ir jūtama!
Viesturs: Ietekmes ir palikušas zemapziņā. No tām neaizbēgt.
Jānis: Ja kādreiz sāksim ko pavisam citu, tad būsim ko pavisam jaunu sevī atklājuši, ko iepriekš neapzinājāmies, ka varam izdarīt.
Jēkabs: Domājot par jaunā albuma materiālu, tas nelīdzinās nekam ārpus ''Sanctimony'', bet tas nelīdzinās arī ierastajam skanējumam. Protams, Janka nesāks dziedāt oktāvu augstāk, ģitāras netiks pārskaņotas, bet, salīdzinot ar iepriekšējiem albumiem, tas būs jauns ''Sanctimony''.
Jānis: Runājot par vokālu, paklausoties vecos ierakstu, jūtu, kā balss ir izmainījusies.
Jēkabs: Vokālisti vispirms uzzina, ko viņi var, un tikai tad sāk darīt to, ko viņiem vajadzētu. Varbūt Janka ir pastumts pa pusoktāvu augstāk. Kādu laiku pēc pievienošanās grupai, es sāku sniegt savu artavu ne vien kā bundzinieks, bet arī dziesmu tekstos un melodijās. Nāca jauni apvārsnīši – vokālistam lielāki lēcieni, vairāk izdziedamu vārdu.
Intervijas 2. daļā lasāms par ģimenes saitēm grupas sastāvā, klusuma periodu un atzinību.
Foto: Death'n'Roll grupa ''Sanctimony''. Publicitātes foto
