Pirmdienas vakarā Artelī atkal satikās sestdienas grupas ''Tesa'' albuma prezentācijas koncerta dalībnieki un klausītāji. Lai gan amerikāņu smagā - eksperimentālā – psihodēliskā žanru pārstāvošās grupas Latvijā kļūst atpazīstamākas, tomēr klausītāju loks vēl ir salīdzinoši šaurs, bet šo mūzikas jomu pārzinošs. Šķiet, neviens ko klausītājiem Artelī nebija nejauši.
Šķietama vienkāršība – balss un ģitāra, mūsdienās ir ekskluzivitāte, kas no klausītāja pieprasa uzmanību, pacietību un iedziļināšanos. Ņemot vērā, ka mūsdienās, gribi vai negribi, pavisam ikdienišķi sanāk klausīties dziesmas bez ievada un nobeiguma.
Apņemoša tuvības sajūta. Koncerta temps ir nemainīgi mierīgs. Kellijs ievelk elpu dziļi, dzīvnieciski. Tā skan. Ir saklausāms elpas ceļš no diafragmas līdz tās izplūšanai pa lūpas kaktiņiem. Kellija balsij piemīt dažādas tembrālas noskaņas. Mūziķis ļauj stīgu vibrācijām izskanēt, lēnām sasniedzot pianissimo, līdz tās izzūd pavisam. Īpaša nozīme ir pauzēm. Arī tās skan, brīžam pat spēcīgāk par ģitāru, kuras monotonie rifi nomierinoši hipnotizē. Vīrišķīgi Kellijs sevi atklāja publikai – stāstot par viedi smago dzīvi un cilvēku attiecībām, par sev vissvarīgāko. Dziesmu ''Remember me'' Kellijs velta klātesošo ģimenēm, bet pašā noslēgumā nospēlē arī dziesminieka Townes of Zandt dziesmu ''Tecumseh Valley'' – stāstu par jaunas meitenes nelaimīgo likteni.
Neatskan "atkārtot!", tas nav vajadzīgs. Koncerts ir radījis pietiekamību. Ja nu tomēr, tad Artelī bija nopērkama plaša Skota Kellija diskogrāfija – solo albumi, ''Neurosis'' un ''Shrinebuilder'', arī ''The Songs of Townes of Zandt''. Pēc šāda koncerta ieraksti skan labāk, tie spēj atnest klausītāju atpakaļ laikā. Skots Kellijs solīja Rīgā atgriezties, šķiet, šoreiz tas nebija teikts pieklājības dēļ.
Foto: Skots Kellijs koncertē Artelī. Foto (c) Kristīne Veinberga
